Krāpnieciski telefona zvani (vishing)

Pēdējā laikā pieaug krāpniecisku zvanu tendence, kuros krāpnieki, izmantojot dažādas shēmas, mēģina no cilvēkiem iegūt datus un naudu.

Krāpniecisku zvanu gadījumā, ja zvanītājs pieprasa bankas kartes datus vai piekļuvi bankas kontam, tas ir nepārprotami vērtējams kā krāpšanas mēģinājums. Nereti šādi zvanītāji uzdodas par bankas darbiniekiem, speciālistiem vai drošības nodaļas darbiniekiem, atsaucas uz kādu ar klientu saistītu problēmu un uzreiz piedāvā risinājumu, kurā klientam jāveic noteiktas darbības vai jāautentificējas. Krāpnieki cenšas samulsināt cilvēkus, izmantojot pārliecinošus argumentus un pamatojumus. Viņi mēdz uzvesties patīkami un draudzīgi, taču vajadzības gadījumā viņi var kļūt uzstājīgi un dažādos veidos mēģināt izdarīt spiedienu uz upuri, lai tas viņam piešķirtu piekļuvi savam bankas kontam. Vairumā gadījumu šādi zvanītāji nerunā vietējā valodā, un tie cenšas izdomāt tam dažādus attaisnojumus un iemeslus.

Lūk, tipisks krāpnieciska zvana piemērs: Ar klientu sazinās kāds, kurš apgalvo, ka zvana no savas bankas drošības nodaļas, lai informētu, ka ir radusies problēma ar klienta kontu. Vai arī, klientam tiek jautāts, vai viņš tikko ir veicis kādu maksājumu. Pēc tam zvanītājs stāsta, ka, visticamāk, ir noplūdusi piekļuve klienta kontam, taču veikto maksājumu var apturēt, ja klients zvanītājam iedos savus datus, tostarp bankas kartes datus, un apstiprinās nepieciešamās darbības, izmantojot Smart-ID. Ja klients atklāj savus datus un apstiprina darbības, tas faktiski nozīmē, ka viņš ir devis krāpniekiem piekļuvi saviem naudas līdzekļiem.

Kā pasargāt sevi

Par krāpniecisku zvanu var liecināt zvanītāja tālruņa numurs: uzmanība jāpievērš zvaniem no ārvalstīm un numuriem, kas sākas ar neparastu ciparu secību. Tev vajadzētu būt uzmanīgiem arī tādās sarunās, kurās tev ātri jāpieņem lēmumi. Ir svarīgi zināt, ka tava banka nekad nezvana saviem klientiem, lai noskaidrotu konta vai maksājumu kartes datus, piemēram, kartes numuru un CVV kodu kartes aizmugurē. Tāpat klientiem nekad netiek lūgts ieiet savā internetbankā.

Ja rodas šaubas par to, vai zvanītājs ir patiess bankas darbinieks, labākais risinājums ir nekavējoties pārtraukt sarunu un pēc tam pašam zvanīt bankai uz publiski pieejamu numuru, kuru atradīsi bankas mājaslapā. Nekādā gadījumā nevajag atzvanīt uz numuru, no kura zvanīts.

Ko darīt, ja esi kļuvis par konkrētās krāpšanas upuri

Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri un esi pārskaitījis naudu krāpniekiem vai ir pazudusi nauda no tava konta, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.

Krāpnieciskas īsziņas (smishing)

Krāpnieciskās īsziņas (smishing) ir pikšķerēšanas (phishing) uzbrukuma paveids, kas tiek veikts, izmantojot mobilo īsziņu (nosaukums cēlies no terminiem SMS un phishing). Smishing mērķis ir maldināt upurus, lai tie nodotu krāpniekam sensitīvu informāciju. Smishing var ietvert arī ļaunprātīgu programmatūru vai saites uz krāpnieciskām vietnēm, un šāda veida krāpšana neaprobežojas tikai ar īsziņām. Tā var notikt arī mobilajās lietotnēs (Whatsapp, FB Messenger, Telegram u.c.)

Mūsdienās krāpnieki var atdarināt reālās tīmekļa vietnes tā, lai tās izskatītos tieši tāpat kā īstās un uzticamās vietnes, un tad ar īsziņu starpniecību aicināt cilvēkus tās apmeklēt. Šādos ziņojumus bieži tiek norādīta saite, un, tāpat kā citi pikšķerēšanas uzbrukumi, tie mudina ziņas saņēmēju nekavējoties rīkoties, piemēram, lai pieteiktos balvai vai apstiprinātu vai izmainītu preču piegādes laiku, vai paziņotu, ka ir problēmas ar tiešsaistes bankas kontu vai tamlīdzīgi.

Smishing piemērs ir, kad persona saņem negaidītu SMS, kurā teikts, ka viņa bankas kontā ir reģistrēti neparasti darījumi. Lai tos pārbaudītu un pēc tam autorizētu vai atceltu, viņai tiek lūgts pieteikties savā bankā, izmantojot norādīto krāpniecisko saiti. Kad cilvēks noklikšķina uz saites, tā viņu pāradresē uz it kā viņa internetbankas sākumekrānu (kas izskatās tam identisks), lai ievadītu savus piekļuves datus. Taču tādā veidā cilvēks sniedz šos datus krāpniekiem, nodrošinot tiem piekļuvi savam īstajam bankas kontam.

Kā pasargāt sevi?

Krāpniecisko īsziņu mērķis ir panākt, lai persona, izmantojot norādīto saiti, atklātu savus personas vai bankas datus. Krāpniecisko īsziņu tekstiem ir dažas kopīgas iezīmes ar pikšķerēšanas e-pastiem. Tie parasti ir steidzami un tajos ir aktīva saite (links), kas satur pieprasījumu sniegt personīgu informāciju.

Krāpnieki cenšas panākt, lai viņu vēstījumi šķistu pēc iespējas ticamāki, tāpēc tik daudz cilvēku kļūst par šādu shēmu upuriem. Smikšķerēšanas ziņojumus dažkārt ir grūti atpazīt, taču uzmanies, ja ziņojumi ir uzrakstīti sliktā valodā vai satur gramatiskas kļūdas. Turklāt pievērs uzmanību neparastiem numuriem, no kuriem tiek sūtītas šādas īsziņas, lai gan šajā ziņā ir arī krāpnieki, kuru rīcībā ir modernāki rīki un metodes, kas var radīt iespaidu, ka SMS ir sūtīts no pareizā sūtītāja.

Kā rīkoties, ja šaubāties par īsziņas patiesumu?

Ja no savas bankas esi saņēmis aizdomīgu īsziņu ar tajā norādītu saiti, nekavējoties sazinies ar savu banku. Luminor saviem klientiem nesūta saites īsziņās.

Labākais veids, kā pasargāt sevi, ja saņem neparastu SMS, ir nevis noklikšķināt uz saites, bet gan doties uz vietni tieši no pārlūkprogrammas. Pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.

Pikšķerēšana (phishing)

Pikšķerēšana (phishing) ir sociālās inženierijas veids (psiholoģiska manipulācija ar cilvēkiem, lai mudinātu uz konkrētām darbībām), kad uzbrucējs nosūta krāpniecisku ziņu, kuras mērķis ir likt upurim atklāt sensitīvu informāciju vai upura datorā izvietot ļaunprātīgu programmatūru (piemēram, ransomware jeb izpirkuma programmatūru). To bieži veic, izveidojot krāpniecisku vietni, e-pastu vai īsziņu, kas šķietami pārstāv leģitīmu uzņēmumu.

Krāpnieki rada maldīgu drošības sajūtu saviem upuriem, viltojot vai kopējot pazīstamus, uzticamus reālu uzņēmumu logotipus, vai arī viņi izliekas par upura draugu vai ģimenes locekli. Krāpnieki bieži mēģina pārliecināt upuri, ka viņam steidzami nepieciešama personīgā informācija, pretējā gadījumā upurim jārēķinās ar smagām sekām, piemēram, tiks iesaldēti viņa konti vai tiks zaudēti naudas līdzekļi.

Klasisks pikšķerēšanas piemērs sākas ar tādas vietnes izveidi, kas izskatās kā kādas lielas bankas vietne. Pēc tam krāpnieks, kurš izveidoja šādu vietni, izsūta lielu skaitu e-pasta vēstuļu, kas it kā nāk no bankas, pieprasot, lai adresāti tīmekļa vietnē ievada savu personīgo bankas informāciju (piemēram, internetbankas lietotājvārdus un PIN kodus), lai veiktu e-pastā norādītās darbības. Kad krāpnieks iegūst šo personīgo informāciju, viņš mēģina piekļūt upura bankas kontam.

Kā pasargāt sevi?

Vispirms sev jāpajautā, vai gaidīji attiecīgo e-pastu vai īsziņu. Krāpnieki, izmantojot sociālo inženieriju, sūta tev negaidītus e-pasta ziņojumus, lai tevī izraisītu ziņkāri vai trauksmi. Tas var būt uzaicinājums izmantot pakalpojumos, par kuriem tu nekad neesi dzirdējis, vai temats, par kuru tu neko nezini. Ziņkāre ir viena no spēcīgākajām emocijām, ko sociālie inženieri izmanto ļaunprātīgi. Pasniedzot kaut ko interesantu vai noslēpumainu, uzbrucējs cenšas panākt, lai tu veiktu viņam vajadzīgo darbību.

E-pasts ir viens no visplašāk izmantotajiem pikšķerēšanas rīkiem. Klasiska uzbrucēju taktika ir apsolīt tev bagātīgu atlīdzību. Atceries, ka, ja saņem e-pastu ar piedāvājumu, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, tas parasti tā arī ir. Turklāt krāpnieki      centīsies likt tev justies, ka ir jāpasteidzas, jo tieši tādos brīžos tu pieņemsi nepārdomātus lēmumus. Uzsverot tuvojošos termiņu, tiek radīta steidzamības sajūta, palielinot iespēju, ka tu iekritīsi slazdā.

Saņemot e-pastu, vienmēr ir lietderīgi veikt šādas darbības:
1) Pārbaudi sūtītāja e-pasta adresi (tajā var būt nelielas atšķirības no faktiskās adreses).
2) Neļauj sevi ietekmēt ar krāsu salikumiem vai logotipiem. Sociālie inženieri izmanto atpazīstamus zīmolus, lai iegūtu tavu uzticību.
3) Virzi kursoru pāri saitēm (tā, lai atklātos pilns URL), lai uzzinātu, uz kurieni tās tevi novirza.

Uzmanies arī no īpaši labiem piedāvājumiem, neparastiem sūtītājiem, hipersaitēm, pievērs uzmanību kļūdām pareizrakstībā un tūlītējiem uznirstošajiem logiem. Vienmēr reģistrējies vietnē tieši, nevis noklikšķinot uz saitēm e-pastā. Atceries – pirms jebkādu darbību veikšanas kārtīgi tās apsver.

Ko darīt, ja tev ir radušās aizdomas par pikšķerēšanu?

Ja no savas bankas esi saņēmis aizdomīgu e-pastu ar tajā norādītu saiti, nekavējoties sazinies ar savu banku.

Ieguldījumu izkrāpšana

Ieguldījumu izkrāpšana ir termins, kas aptver dažādu dezinformāciju, ko krāpnieki izmanto, lai liktu investoriem pieņemt lēmumus par ieguldījumiem attiecībā uz produktiem, kas ir bezvērtīgi vai pat neeksistē. Šāda krāpšana var ietvert dažādas aktīvu klases (akcijas, opcijas, kriptovalūta utt.), un krāpnieki izmanto nepatiesu informāciju un safabricētas iespējas, lai pārliecinātu cilvēkus pārskaitīt viņiem naudu.

Tipisks ieguldījumu izkrāpšanas piemērs ir šāds: Ar cilvēku negaidīti sazinās kāds, kas piedāvā jaunas investīciju platformas pakalpojumus, kurā var tirgoties ar jebko un visu un kas garantē lielisku peļņu. Uzrunātais cilvēks vienmēr ir vēlējies izmēģināt spēkus ieguldījumu jomā, un tagad, nedomājot un neveicot jebkādu platformas izpēti, nolemj atvērt tajā kontu un pat ieskaitīt tur naudu. Sākumā viņš redz, ka ieguldījums nes peļņu un tā ir ievērojama. Tad viņš veic papildu ieguldījumus, un peļņa turpina pieaugt. Kādā brīdī viņš mēģina izņemt daļu no kontā uzkrātās naudas, taču tas izrādās nav iespējams: investīciju platforma bija krāpniecība, un aiz papīra peļņas nav reālu naudas līdzekļu. Viņš ir pazaudējis visu savu sākotnējo ieguldījumu.

Kā pasargāt sevi?

Runājot par ieguldījumu izkrāpšanu, ir jāņem vērā dažas lietas.

  • Negaidīts piedāvājums, kas sola neparasti lielu vai ātru peļņu, vienmēr ir jāuztver kā trauksmes signāls.
  • Krāpnieciskas ieguldījumu iespējas parasti tiek reklamētas kā tādas, kas ir izmantojamas īsā laika periodā, lai piespiestu upurus rīkoties.
  • Krāpnieki mēdz spekulēt ar cilvēku bažām palaist garām izdevību, lai liktu viņiem rīkoties saskaņā ar savām emocijām.
  • Šādas iespējas var tikt pasniegtas arī kā personiski piedāvājumi, kurus nedrīkst apspriest ar citiem.

Ieteicams vienmēr prasīt papildu informāciju un izpētīt attiecīgo uzņēmumu vai produktu, kurā plāno ieguldīt. Pret nelūgtiem tālruņa zvaniem vai nejaušām reklāmām vienmēr ir jāizturas skeptiski. Ja neesi pārliecināts par produktu vai to pilnībā nesaproti, ļoti ieteicams neveikt ieguldījumu, kamēr neesi pārliecināts, ka uzņēmums, ar kura starpniecību tu ieguldi, ir leģitīms, un tu saproti un akceptē visus riskus, kas ar to saistīti.

Ko darīt, ja tev ir radušās aizdomas par ieguldījumu izkrāpšanu?

Ja esi kļuvis par ieguldījumu izkrāpšanas upuri un esi pazaudējis naudu krāpnieciskā ieguldījumu shēmā, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.

Romantiskā krāpšana

Mūsdienās daudzi cilvēki izmanto tiešsaistes iepazīšanās lietotnes un vietnes, lai satiktu jaunus cilvēkus. Tomēr romantikas vietā daži cilvēki sastopas ar krāpniekiem, kuri mēģina viņus pierunāt nosūtīt tiem naudu. Romantiskās krāpšanas gadījumā krāpnieki izveido viltus profilus iepazīšanās vietnēs un uzrunā cilvēkus, izmantojot sociālo mediju platformas, piemēram, Tinder un Facebook. Krāpnieki cenšas tiešsaistē veidot romantiskas attiecības ar noskatītajiem upuriem, lai ar viņiem sadraudzētos un iegūtu viņu uzticību un tad kādu dienu viņi varētu pasniegt izdomātu stāstu un palūgt naudu. Šāda krāpšana var turpināties ilgu laiku, pat gadiem.

Lūk, piemērs: Marija reģistrējās tiešsaistes iepazīšanās pakalpojumam, un ar viņu sazinājās Bobs, kurš apgalvoja, ka ir Irākā dienējošs amerikāņu virsnieks. Šķita, ka viņi sapratās labi, ilgu laiku sūtīja viens otram ziņas un galu galā sāka plānot ceļojumu pa Eiropu, lai vasarā, kad Boba dienests beigsies, viņi varētu satikties. Bobs teica Marijai, ka pārskaitīs viņai 5000 eiro ceļojuma izdevumu segšanai, un nosūtīja viņai maksājuma uzdevumu pa e-pastu, norādot, ka nauda pie viņas nonāks ar nelielu kavēšanos, jo viņa banka lēni apstrādājot maksājumus. Nākamajā dienā Bobs pēkšņi lūdza Marijai pārskaitīt viņam atpakaļ 4000 eiro, jo viņam vajadzēja tos aizdot draugam, kuram tie esot ļoti vajadzīgi. Tā kā viņš jau bija veicis pārskaitījumu Marijai, viņam vairs neesot naudas. Marija pārskaitīja viņam naudu, gaidot viņa ierašanos, taču Bobs tā arī nekad neatbrauca. Marija sazinājās ar savu banku, un izrādījās, ka Boba maksājuma uzdevums ir viltots. Marija zaudēja naudu, un Bobs pazuda uz visiem laikiem.

Kā pasargāt sevi?

Krāpnieki bieži saka, ka uzturas ārpus valsts vai ceļo. Piemēram, krāpnieki var stāstīt, ka viņi ir armijā, ka viņi ir ārsti vai tamlīdzīgi. Romantiskie krāpnieki mēdz lūgt naudu savām vajadzībām, lai segtu:

  • ceļa izdevumus (piemēram, lidmašīnas biļetes);
  • medicīniskos izdevumus (piemēram, operācija);
  • muitas nodevas, lai kaut ko saņemtu; vai
  • azartspēļu parādus.

Turklāt krāpnieki var lūgt cilvēkiem nepārskaitīt naudu tieši, bet maksāt, izmantojot tādu piegādātāju kā Amazon, Google Play vai Steam dāvanu kartes.

Ko darīt, ja tev ir radušās aizdomas par romantisko krāpšanu?

Ja tev rodas aizdomas par romantisko krāpšanu, vislabākais ir nekavējoties pārtraukt saziņu ar šo personu. Ņem vērā, ka krāpnieki spēlē uz tavām jūtām, lai mazinātu tavu spēju domāt racionāli. Var arī tiešsaistē pameklēt, kāda veida darbu attiecīgais cilvēks pēc viņa teiktā strādā, lai noskaidrotu, vai citiem cilvēkiem ir stāstīti līdzīgi stāsti. Var arī veikt personas profila attēla reverso meklēšanu, lai noskaidrotu, vai tas nav saistīts ar citu vārdu vai kādu informāciju, kas neatbilst iepriekš apgalvotajam.

Atceries – nekad nesūti naudu kādam, ar kuru neesi ticies klātienē.  

Maksājumu novirzīšanas krāpniecība

Maksājumu novirzīšanas gadījumā krāpnieki sastāda viltotus rēķinus vai viltotus maksājuma pieprasījumus un nosūta tos organizācijām ar mērķi tos izkrāpt.

Lūk, piemērs: Kāds automašīnu dīleris kļuva par upuri maksājumu novirzīšanas krāpniecībai, kas tika veikta vairāku gadu garumā. Grāmatvedis sistemātiski apmaksāja izmainītos piegādātāju rēķinus, naudas līdzekļus novirzot krāpniekam. Kopējie zaudējumi bija mērāmi miljonos eiro, un krāpšana tika atklāta kārtējā audita laikā – piegādātāja pārbaudē atklājās, ka piegādātājs nekādus pakalpojumus dīlerim nav sniedzis jau piecus gadus. Galu galā daļa līdzekļi tika atgūti, taču dīleris cieta ievērojamus finansiālus zaudējumus.

Kā pasargāt sevi?

Uzņēmumam adresētās vēstules vai e-pasti var saturēt tiešsaistē pieejamus logotipus. Šajās vēstulēs vai e-pastos bieži ir norādīta nepatiesa kontaktinformācija, lai panāktu, ka zvanus vai e-pastus, kas nosūtīti, lai apstiprinātu izmaiņas, saņem krāpnieki, nevis īstais uzņēmums. Turklāt vēstulēs vai e-pastā dažkārt var būt gramatiskas kļūdas, un adresāta bankas adrese bieži vien ir vieta, kurai nav saprotamas saistības ar maksājuma saņēmēju.

Kā no tā izvairīties?

  • Pirmkārt, apmāci savus darbiniekus, kas veic maksājumus, lai viņi būtu informēti par krāpnieciskām shēmām.
  • Pirms jebkāda maksājuma veikšanas uz piegādātāja vai biznesa partnera jauno bankas kontu, piezvani viņiem, lai gūtu apstiprinājumu izmaiņām viņu bankas rekvizītos.
  • Periodiski pārskati izmaiņas piegādātāju bankas rekvizītos.

Ko darīt, ja tev ir radušās aizdomas par maksājumu novirzīšanas krāpniecību

Ja esi kļuvis par maksājumu novirzīšanas krāpniecības upuri un esi pazaudējis naudu, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.

Viltus izpilddirektora krāpniecība

Uzsākot šāda veida krāpšanu, krāpnieki izvēlas savu upuri un veic izpēti par tā uzņēmumu – vāc visu informāciju, ko var iegūt uzņēmumu mājaslapā un darbinieku sociālo tīklu lapās. Krāpnieki var izmantot ziņas, kas satur informāciju par uzņēmumu, piemēram, lai precīzi noteiktu, kad izpilddirektors nebūs pieejams vai kad viņam būs tikai ierobežota piekļuve savam datoram vai tālrunim. Kad ir identificēta persona, par kuru viņi plāno uzdoties, krāpnieki izpēta uzņēmuma darbības jomu, kontaktus, partnerus, kopīgos darījumus, ziņas par iespējamo apvienošanos un daudz ko citu.

Pēc tam viltus direktors sazinās ar darbinieku, kuram ir piekļuve uzņēmuma bankas kontiem, lai lūgtu viņu steidzami pārskaitīt naudu uz kādu konta numuru, kas līdz šim nav ticis izmantots. Krāpnieki zina, ar ko sazināties, pateicoties attiecīgā darbinieka digitālajam nospiedumam. Viņi vai nu zvana vai nosūta e-pastu darbiniekam, kuram ir atļauja veikt darījumus vai ir piekļuve sensitīvai informācijai. E-pasts parasti tiek sūtīts no domēna, kas ir ļoti līdzīgs oriģinālam, lai tas būtu pazīstams darbiniekam. Paraksts parasti netiek lietots vai arī tiek izmantots oriģinālam ļoti līdzīgs paraksts. Pēc šāda e-pasta saņemšanas darbinieks var izdarīt to, kas viņam tiek prasīts, neapšaubot norādījuma ticamību tā steidzamības dēļ, kā arī uzticības dēļ, kas pastāv starp vienā uzņēmumā strādājošiem cilvēkiem. Turklāt, norādījumā vairākkārt atkārtojot, ka tas ir konfidenciāls, darbinieki nemēdz par to dalīties ar kolēģiem, baidoties no sekām.

Krāpnieku izmantotie kontu numuri parasti ir valstīs, kuru ekonomiskā politika atšķiras no tās, kas ir Eiropā. Atšķirīgā likumdošana apvienojumā ar laika starpību un valodas barjerām padara pārskaitījumu atcelšanu vai naudas izsekošanu par sarežģītu vai pat neiespējamu uzdevumu.

Lūk, viltus izpilddirektora krāpniecības piemērs: Darbinieks, kurš regulāri veic maksājumus, saņem e-pastu no krāpnieka, kas uzdodas par izpilddirektoru, kurā teikts, ka partneruzņēmums ir izrakstījis rēķinu, kas nav apmaksāts, un tas ir jāapmaksā nekavējoties. E-pastam ir pat pievienots liels izpilddirektora attēls. Darbinieks apzinās, ka ir publiski zināms, ka rēķina izrakstītājs ir viņa uzņēmuma tuvs sadarbības partneris, tāpēc, nedomājot, darbinieks to apmaksā. Vēlāk viņš uzzina, ka izpilddirektors tajā nedēļā bija atvaļinājumā un nauda ir nonākusi pie krāpniekiem un to nav iespējams atgūt.

Kā pasargāt sevi?

Šāda veida e-pasti parasti satur šādas ziņas:

  • īss ievads, kurā paskaidrots, ka tālāk norādītais ir ļoti steidzams un konfidenciāls jautājums un to nedrīkst apspriest ar kolēģiem vai priekšniekiem;
  • pamatteksts, kurā tiek pieprasīta sensitīva informācija vai darbiniekam tiek lūgts veikt liela apjoma bankas pārskaitījumu uz neparastu konta numuru; un
  • noslēgumā atgādinājums par to, cik svarīga ir darījuma konfidencialitāte un steidzamība. Turklāt e-pastā var būt solījumi par atlīdzību darbiniekam, ja viņš uzdevumu izpildīs ātri un saskaņā ar sniegtajiem norādījumiem.

Ko darīt, ja jums ir radušās aizdomas par viltus izpilddirektora krāpniecību

Ja esi kļuvis par viltus izpilddirektora krāpniecības upuri un esi pazaudējis naudu, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.

Solījumi saņemt atlīdzību no citām personām

Šī ir shēma, kurā krāpnieks nejauši sazinās ar personu, parasti e-pasta veidā, un lūdz palīdzību naudas pārskaitīšanā. Sūtītājs kā atlīdzību par to piedāvā daļu no summas – parasti lielu summu, dažkārt līdz pat vairākiem miljoniem eiro vai dolāriem atkarībā no gadījuma. Krāpnieki lūdz cilvēku atsūtīt naudu, lai segtu kādu no sākotnējām izmaksām saistībā ar pārskaitījumu. Ja nauda tiks nosūtīta, krāpnieki vai nu nekavējoties pazudīs, vai arī mēģinās iegūt papildu naudu, apgalvojot, ka joprojām ir problēmas ar pārskaitījumu.

Šāda krāpšana ir balstīta uz pieņēmumu, ka piedāvātā atlīdzība būs pietiekami pievilcīga, lai panāktu to, ka e-pasta saņēmējs uzņemas risku nosūtīt nelielu naudas summu (salīdzinot ar atlīdzību) pavisam svešam cilvēkam. Prasītā pārskaitījuma iemesli ir atšķirīgi, taču tie ietver kontu iesaldēšanu un vajadzību pēc sākotnējiem līdzekļiem, lai piekļūtu naudai, jo e-pasta sūtītājs esot ieguvis milzīgu mantojumu, taču, lai tam piekļūtu, ir nepieciešami sākotnējie līdzekļi. Šādos gadījumos ir svarīgi atcerēties – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tas parasti tā arī ir. Šāda krāpšana ir iespējama tāpēc, ka daži cilvēki notic solījumiem par lielo atlīdzību un kļūst par šo shēmu upuriem.

Visplašāk zināmie šādas krāpšanas piemēri ir tā sauktās “vēstules no Nigērijas”: "Sveiks, dārgais draugs! Es esmu Dr Musa, Nigērijas princis, un man ir praktisks priekšlikums dalīties ar mani 10 miljonu dolāru mantojumā. Lai saņemtu 50% no tā, tev tikai jāapstiprina maksājuma uzdevumi, nosūtot man nelielu komisijas maksu 100 dolāru apmērā uz šādu kontu...” Ja cilvēks, kurš saņem šādu vēstuli, nolemj pārskaitīt naudu šim „princim”, tad nauda tiks pazaudēta, bet atlīdzība piecu miljonu dolāru apmērā vai citādi netiks saņemta.

Kā pasargāt sevi?

  • Ja saņem šādu piedāvājumu, labāk to ignorēt un nekavējoties dzēst.
  • Nekad nepārskaiti naudu svešiniekam, cerot, ka par to saņemsi atlīdzību!
  • Ja neesi pārliecināts par darījumu, kuru gatavojies veikt, pirms pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas pārrunā to ar savu banku.

Ko darīt, ja jums ir radušās aizdomas par viltus solījumiem saņemt atlīdzību

Ja esi kļuvis par viltus solījumu saņemt atlīdzību krāpniecības upuri un esi pazaudējis naudu, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.

Viltus veikalu krāpniecība (tiešsaistes iepirkšanās krāpniecība)

Šeit darbojas krāpnieki, kas izliekas par leģitīmiem tiešsaistes pārdevējiem, izmantojot viltotu vietni vai safabricētu reklāmu īsta mazumtirgotāja vietnē. Lai gan daudzi tiešsaistes pārdevēji ir leģitīmi, krāpnieki izmanto interneta anonimitāti, lai apkrāptu lētticīgus cilvēkus. Viņi izveido viltotas mazumtirgotāju vietnes, kas izskatās kā īsti tiešsaistes veikali. Viņi var izmantot atdarinātus vietņu dizainus, kopētus logotipus un domēna nosaukumus, kas ir līdzīgi autentisku mazumtirgotāju nosaukumiem. Daudzas krāpnieciskas vietnes var piedāvāt pārdošanai dārgas preces par ļoti zemām cenām, piemēram, apģērbu zīmolus, juvelierizstrādājumus un elektroniku. Dažreiz pat ir iespējams, ka saņemsi preci, par kuru samaksāji, taču tā būs lēta tās lietas kopija, kuru tu cerēji iegādāties. Taču vairumā gadījumu tu nesaņemi neko.

Par viltus pārdevēju liecina vairākas pazīmes:

  • Prece tiek reklamēta par ārkārtīgi zemu cenu, kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība.
  • Veikals ir nesen atvērts un pārdod preces par ļoti zemām cenām. Vietnē nav atrodama informācija par piegādes iespējām un procedūru, vai arī tā ir ļoti ierobežota. 
  • Šķietamais tiešsaistes mazumtirgotājs nesniedz atbilstošu informāciju par privātumu, lietošanas noteikumiem un nosacījumiem, strīdu izšķiršanu vai kontaktinformāciju.
  • Pārdevējs pieņem tikai dažus un ne pārāk pazīstamus maksāšanas veidus.

Kā pasargāt sevi?

Lai nezaudētu naudu viltus tiešsaistes veikalā, vispirms noskaidro, ar ko tieši tev ir darīšana, un apdomā, vai vari tam uzticēties. Ir svarīgi veikt izpēti par mazumtirgotāju, un visam negatīvajam, ko par tiem atklāj, vajadzētu likt tev būt piesardzīgam, iegādājoties preces no tā. Vari arī pārbaudīt, vai vietnei ir atmaksas vai preču atgriešanas politika – labākās tiešsaistes iepirkšanās vietnēs ir norādītas detalizētas sūdzību izskatīšanas procedūras gadījumos, ja kaut kas noiet greizi.

Veicot tiešsaistes maksājumus par precēm, izmanto tikai drošus maksājumu pakalpojumus, un labi padomā, pirms piekrīti izmantot kriptovalūtu kā maksājuma veidu. Izvairies no vienošanās ar svešiniekiem, kas prasa avansa maksājumu, izmantojot 3D drošas kartes darījumu, iepriekš lejuplādētas kartes vai kriptovalūtu. Šādā veidā nosūtīto naudu var atgūt ārkārtīgi retos gadījumos. Atceries, ka nekad nevajag sūtīt naudu vai sniegt kredītkartes vai tiešsaistes konta informāciju kādam, kuru nepazīsti vai kuram neuzticies.

Ko darīt, ja tev ir radušās aizdomas par viltus pārdevēja krāpniecību

Ja esi kļuvis par viltus pārdevēja krāpniecības upuri un esi pazaudējis naudu, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.