Aptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu

Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām.* Krāpnieki ne tikai apdraud personas datu drošību un finanses, bet arī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju emocionālo labklājību, nereti izraisot arī lielu satraukumu. Par to, kā šādi gadījumi ietekmē cilvēku ikdienu un kādi soļi jāveic, lai sevi pasargātu, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Aptauja atklāj, ka 85% Latvijas iedzīvotāju pērn ir saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, proti, dažādu veidu krāpnieciskiem zvaniem, e-pastiem vai īsziņām, kuru mērķis ir iegūt personas datus vai izkrāpt naudu. Šādas krāpnieku darbības nereti atstāj sekas, kas pārsniedz materiālos zaudējumus – bieži vien tiek radīts arī emocionāls stress un bažas par personas datu drošību. Vairums iedzīvotāju (17%) norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām, savukārt nedaudz mazāka daļa (9%) aptaujāto norādījuši, ka krāpniecības galvenās sekas ir bijis laika patēriņš, kas pavadīts ziņošanai par krāpniecību un to seku novēršanai.

"Šie dati apstiprina, ka krāpniecība rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī stresu un bažas par drošību pat tad, ja nauda nav izkrāpta. Ikvienam ir svarīgi būt modram – pārbaudīt informācijas avotus, neuzticēties negaidītiem zvaniem vai ziņām un nekad neatklāt sensitīvu informāciju, ko oficiālas iestādes nekad neprasītu, piemēram, pilnu personas kodu, e-pasta adresi, internetbankas lietotāja numurus vai kartes datus un PIN kodus. Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens, tāpēc aicinām nekautrēties un nekavējoties ziņot bankai par šādiem gadījumiem,” norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. 

Kā sevi pasargāt no krāpniekiem

Lai izvairītos no krāpniekiem, eksperte iesaka būt īpaši piesardzīgiem, saņemot negaidītus zvanus, ziņas vai e-pastus. Nekad šādos gadījumos neatklājiet personīgo vai finanšu informāciju un vienmēr pārbaudiet informācijas avotu oficiālā kanālā. Lai pasargātu sevi, ieteicams regulāri atjaunināt ierīču drošības iestatījumus, izmantot spēcīgas paroles un izvairīties no finanšu darījumu veikšanas, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus. Ja tomēr rodas aizdomas par krāpniecību, svarīgi par to ziņot attiecīgajām iestādēm, lai pasargātu sevi un citus no līdzīgiem gadījumiem.