Baltijas valstu ekonomikas apskats – vēršu skrējiens | Luminor

Igaunija, Latvija un Lietuva kā atvērtas ekonomikas gūst labumu no pasaules tirdzniecības strauja cikliska uzrāviena un izaugsmes.

Pamatojoties uz jaunāko (18. janvāra) SVF Pasaules ekonomikas pārskatu, gaidāms, ka ikgadējā izaugsme gan 2018., gan 2019. gadā sasniegs septiņu gadu rekordu jeb 3,9 %. Globālā atlabšana šobrīd norit ievērojami vienmērīgāk, un tā ir nostiprinājusies visā pasaulē, turklāt globālais uzņēmējdarbības uzticēšanās līmenis ir rekordaugsts, kas attiecīgi sekmē turpmāku iekšējā pieprasījuma kāpumu un uzlabo darba tirgu.

Vēl būtiskāk - inflācijas spiediens joprojām ir diezgan zems, pateicoties mērenajam izejvielu cenu kāpumam un joprojām atturīgajam algu pieaugumam attīstītajās valstīs. Turklāt labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, ko atbalsta centrālās bankas, kopā ar paaugstinātu riska apetīti un jaunu ciklisku korporatīvo ieņēmumu kāpumu veicinās uzņēmējdarbības investīcijas. Inflācijas spiediena atjaunošanās tempi, it īpaši attiecībā uz pamatinflāciju, visticamāk, tikai lēnām palielināsies, jo eirozonas darba tirgos vidēji ir ievērojami lielāka atpalicība salīdzinājumā ar ASV, kaut arī tur algu pieaugums atpaliek no ekonomikas atveseļošanās tempiem (vairāk nekā iepriekšējos ekonomikas augšupejas periodos). Paredzam, ka ECB tikai pakāpeniski atcels stimulus, jo ekonomikas uzlabojas un darba tirgi nostiprina savas pozīcijas. Šī būs vēsturiski visilgākā ekonomikas izaugsme.

Ņemot vērā globālās ekonomiskās aktivitātes pozitīvās perspektīvas, daudzu izejvielu ražotājvalstu izaugsmes prognozes, kas sniegtas ASV, eirozonā un Japānā, ir uzlabotas. Mainīgie dati liecina, ka pēc 4. ceturksnī atkal uzrādītā 2,7 % ikgadējā (0,6 % ikceturkšņa) IKP pieauguma eirozonā turpināsies spēcīgs izaugsmes temps. Visbūtiskākais, ka globālās ražošanas uzplaukums, kas veicina Baltijas rūpniecības nozaru eksporta pieprasījumu, ir pilnbriedā un to papildina nodarbinātības un uzticības pieaugums. Turklāt uzņēmumu ieņēmumi pašlaik piedzīvo jaunu ciklisku uzrāvienu, nostiprinot investīciju perspektīvas. Galvenokārt ģeopolitiskais saspīlējums un politiskās nenoteiktības risks ir divi faktori, kuri var izraisīt potenciāli negatīvu ietekmi uz kopējo pozitīvo Baltijas valstu ārējo pieprasījumu. Neraugoties uz spēcīgākām izaugsmes perspektīvām, Eiropu īpaši ietekmē Brexit. Tomēr Apvienotās Karalistes tirdzniecības saišu tiešā iedarbība uz Baltijas valstīm joprojām ir ierobežota. Par riskiem runājot, konflikti par tirdzniecību var mazināt arī rekordaugsto ekonomiskā optimisma un globālās tirdzniecības līmeni.

Baltijas valstīm prognozē neierasti spēcīgu augšupeju, paredzot, ka pieauguma temps normalizēsies tikai no 2019. gada. Uz labvēlīga ārējā fona Igaunija un Latvija pagājušajā gadā sasniedza vairāk nekā 4 % izaugsmes tempu (attiecīgi 4,9 % un 4,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), bet Lietuva uzrādīja stabilu ikgadējo IKP pieaugumu - 3,8 %. Līdzīgi kā citās eirozonas valstīs cikliskā atveseļošanās ir uzņēmusi apgriezienus, un paredzams, ka lielāko pienesumu valstu izaugsmē nākamgad sniegs iekšzemes pieprasījums.

Beidzot aizsācies jaunais investīciju cikls Baltijas valstīs ieguldījumu līmenim pēc vēsturiskajiem standartiem esot zemam. Prāvie pasūtījumu portfeļi un pieaugusī jaudu noslodze veicinās ieguldījumus mašīnbūvē un ēkās. Kas attiecas uz rūpniecības nozarēm, strauja attīstība ir pārņēmusi pārtikas pārstrādes, transporta un enerģētikas nozares, kuras pēdējos gados ir atguvušās no nepietiekamas izaugsmes, ņemot vērā, ka pakāpeniski atjaunojas pieprasījums un cenu līmenis. Turklāt būvniecības nozare gūs labumu no labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem un straujas ES strukturālo fondu līdzekļu ieplūšanas. Baltijas transporta infrastruktūra saņems nozīmīgu pienesumu no Rail Baltica dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Pašlaik norit projekta projektēšanas posms, un plānots, ka projektu pilnībā īstenos līdz 2025.-2026. gadam

Eirozonas izaugsme 2018. gadā būs 2,3 % gadā, tā atbalsta izaugsmes tempu Baltijā, kas būs virs ilglaicīgi uzturamā, taču pamazām bremzēsies bāzes efektu un vēl neizmantoto resursu rezervju izsmelšanas dēļ. Sagaidāms, ka eksporta pieaugums no sākotnējā spēcīgā uzrāviena pāries normālā līmenī un aptvers gan preces, gan pakalpojumus, paredzot, ka pastiprināta izaugsme notiks tieši pakalpojumu sfērā. Ierobežojumi izaugsmei vispirms atspoguļosies darba tirgū, pieaugot kvalificēta darbaspēka trūkumam.

Baltijas valstu ekonomikas pamati joprojām ir stabili, valstu finansēm esot gandrīz līdzsvarā un valdības parāda līmeņiem esot zemākajiem visā eirozonā. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas galvenie nākotnes izaicinājumi pārsvarā ir strukturālas dabas un saistīti ar izaicinājumiem produktivitātes paātrināšanā un pievienotās vērtības pieaugumā.

Baltijas valstis joprojām būs vienas no visstraujāk augošajām eirozonas valstīm, samazinoties ievērojamajai ienākumu atšķirībai salīdzinājumā ar Eiropas tirdzniecības partneriem. Šajā ilgtermiņa piedzīvojumā jāizvairās no kārdinājumiem attiecībā uz pārmērīgiem iekšzemes stimuliem. Gluži pretēji, ilgtspējīga ilgtermiņa izaugsme balstās sarežģītās izvēlēs, piemēram, viedajā specializācijā, inovāciju un tehnoloģiju attīstībā, lai veicinātu eksportu un peļņu. Pētniecības un attīstības (P&A) izdevumu palielināšana privātajā sektorā, mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprināšana, un jo īpaši investīcijas cilvēkkapitālā ir mūsdienu risinājumu piemēri, kuri turpmāk jāizmanto, lai gūtu maksimālu labumu no nākamās desmitgades globālā tehnoloģiskā un digitālā «vēršu skrējiena». Globalizēto tehnoloģiju nozaru ieņēmumi joprojām pārspēs prognozes.