• ECB groza mērķa inflāciju, pieļaujot iepriekš noteiktā 2% sliekšņa pārsniegšanu
• Cenas ASV kāpj, bet tirgos joprojām valda uzskats, ka inflācija ir pārejoša
• Riska neitralizācija investīciju portfeļos 

Lai gan mēs gaidījām, ka jūlijs būs rāms mēnesis, politikas veidotāji un centrālās bankas nāca klajā ar nozīmīgiem jaunumiem, kuri var ietekmēt tirgu ilgtermiņā. Turklāt jūlijā tirgu satrauca arī Covid-19 vīrusa delta varianta izplatīšanās, kas varētu piespiest valstu valdības atjaunot ierobežojumus vai pat lokdaunu. Līdz ar to vairums indeksu pagājušajā mēnesī vairākkārt kritās. Taču katru reizi investori aktīvi izmantoja īslaicīgo cenu kritumu, lai iegādātos akcijas par zemāku cenu.

Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, Ķīnas varas iestādēm pastiprināti vēršoties pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem USD. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmuma izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ.

ACWI un Ķīna

Avots: Bloomberg Finance L.P.

Centrālās bankas sāk izteikt mājienus par to, ka vērienīgajiem stimuliem, kas tika ieviesti ekonomikas atbalstam laikā, kad Covid-19 dēļ bija ieviesti stingri ierobežojumi, ir pienācis gals. Preču un pakalpojumu cenu pieaugums var pamudināt Eiropas Centrālo banku (ECB) un ASV Federālo rezervju sistēmu (FED) veikt pasākumus inflācijas ierobežošanai. Centrālo banku vadība apzinās, ka mājieni par finanšu stimulu apsīkumu var izprovocēt nopietnas korekcijas tirgū, tāpēc viņi ir ļoti piesardzīgi savos izteikumos. 

Pārskatījusi savu stratēģiju pēdējos 18 mēnešos, ECB paziņoja, ka mērķa inflācija vidējā termiņā būs 2%. Līdz ar to ECB ir atteikusies no sava iepriekšējā formulējuma par mērķa inflāciju, kas skanēja šādi: „tuvu 2%, bet nepārsniedzot šo slieksni”. ECB izvairījās pieminēt iespēju, ka varētu tikt pārsniegts arī jaunais slieksnis, taču ECB prezidente Kristīne Lagarda atzina, ka cenas varētu pakāpties augstāk par izvirzīto mērķa inflāciju. Viņa arī norādīja, ka ECB pašreizējā obligāciju iepirkšanas programma 1,85 triljonu EUR apmērā turpināsies līdz 2022. gada martam, bet pēc tam varētu iegūt jaunu formātu. ECB sacīja, ka pašlaik riski, kas varētu apdraudēt izaugsmi, ir nevis lejupvērsti, bet gan „lielā mērā līdzsvaroti”.

Cenas, ko patērētāji ASV maksā par precēm un pakalpojumiem, jūnijā uzrādīja visaugstāko kāpumu kopš 2008. gada, pārsniedzot prognozes un pārbaudot FED apņēmību atbalstīt ekonomiku. Bāzes patēriņa cenu indekss (PCI), kurā nav iekļautas cenas, kam raksturīgas izteiktas svārstības un ko plaši izmanto inflācijas mērīšanai ASV, 2020. gada jūnijā palielinājās par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, kas ir lielākais kāpums 12 mēnešu griezumā kopš 1991. gada novembra. Tomēr, spriežot pēc investoru reakcijas, tirgus dalībnieki joprojām tic FED prognozei par to, ka inflācijas izrāviens ir pārejoša parādība.

PCI izmaiņas

Avots: Bloomberg Finance L.P.

Patlaban tirgu ietekmē gan pozitīvu, gan negatīvu faktoru kopums. Piemēram, uzņēmumu otrā ceturkšņa finanšu rezultāti ietekmēja akciju indeksus pozitīvi, jo vairumam kompāniju izdevās pārsniegt plānotos rezultātus. Saskaņā ar Bloomberg datiem šī apskata tapšanas laikā 87% no S&P 500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem bija paziņojuši, ka to faktiskā peļņa ir augstāka par iepriekš prognozēto. Tirgus dalībnieku sākotnējais uztraukums par Covid-19 vīrusa delta varianta izplatību atslāba, jo vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars aug un arī pilnīga lokdauna atjaunošanas iespējamība vairs nešķiet tik ticama. 

No otras puses, cenu virzības rādītāji turpina pasliktināties. Piemēram, aprīļa beigās gandrīz 85% no S&P-500 indeksā iekļautajām akcijām cenas bija augstākas par to vidējo dienas noslēguma cenu iepriekšējo 50 dienu laikā, bet pagājušā mēneša beigās ar augstāku cenu varēja lepoties vien nepilni 50% S&P-500 akciju. Turklāt tāda pati tendence vērojama arī Pasaules (MSCI ACWI) indeksā iekļauto akciju cenās. Jūlija beigās mazāk nekā pusei no MSCI ACWI akcijām cenas bija augstākas par to vidējo dienas noslēguma cenu iepriekšējo 50 dienu laikā, lai gan dažus mēnešus iepriekš cenu kāpums bija novērots vairāk nekā 60% šo akciju. Lai arī pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka ar tirgu viss ir kārtībā, minētie fakti liecina, ka tirgū var iestāties panīkums. 

Nodokļu sloga palielināšana ir vēl viens ilgtermiņa risks, kas apdraud IT nozares līderus un citus starptautiska mēroga uzņēmumus. Saskaņā ar plānu, ko ir atbalstījuši finanšu ministri no G20 – organizācijas, kurā ietilpst 19 lielākās pasaules valstis ar visstraujāk augošo ekonomiku un Eiropas Savienība, starptautiskajiem uzņēmumiem visā pasaulē būs jāmaksā minimālais globālais uzņēmumu ienākuma nodoklis 15% apmērā. Plāns, kura mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļiem, ietekmēs tādus milzīgus uzņēmumus kā Amazon, Facebook, Google u.c.

Izmaiņas ieguldījumu portfeļu pārvaldībā

Gada pirmajā pusē izdevās gūt pietiekami labu peļņu, taču jūlijā pastiprinājās cenu svārstības un finanšu modelēšanas rezultāti kļuva pretrunīgi. Tas mudināja kļūt piesardzīgākiem savās tirgus prognozēs, un mēs pieņēmām apdomīgu lēmumu normalizēt riskus mūsu investīciju portfeļos. Pamatā mēs samazinājām ieguldījumus enerģētikas nozarē, rūpniecībā un potenciāli vērtīgo akciju segmentā, kā arī pilnībā likvidējām ieguldījumus izejmateriālu ražošanas sektorā. Šādi iegūtos naudas līdzekļus izmantojām, lai palielinātu ieguldījumus aktīvos ar fiksētu ienākumu.