Ekspertes padomi: kā veidot uzkrājumus atbilstoši ienākumu līmenim? | Luminor

Latvijā 27% iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem nav uzkrājumu un viņi neplāno sākt tos veidot. Lielākoties uzkrājumus nav iespējas veidot cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, taču arī 17% respondentu ar ienākumiem virs 900 eiro atzīst, ka viņiem nav iekrājumu, atklāj Luminor aptauja. Ikvienam būtu svarīgi parūpēties par nākotni vai neparedzētiem gadījumiem, tāpēc Luminor eksperte Jekaterina Zinica dalās ar padomiem, kādus uzkrājumu veidus labāk izvēlēties atbilstoši ienākumu līmenim

“Pandēmija bija skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir uzkrājumi – lai justos finansiāli droši arī neparedzētās situācijās, ieteicams laicīgi parūpēties par drošības spilvenu. Iedzīvotājiem ir pieejami vairāki uzkrājumu veidi, kas piemēroti dažādām dzīves situācijām un mērķiem, kam līdzekļi tiek krāti. Piemēram, īstermiņa uzkrājumus ceļojumam vai automašīnas iegādei labāk veikt krājkontā, bet iekrājumus vecumdienām ieteicams veidot, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī,” skaidro Jekaterina Zinica.

Zemi ienākumi: sāc ar mazumiņu

31% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem (līdz 600 eiro mēnesī) atzīst, ka viņiem nav uzkrājumu un viņi neplāno tos veidot. Kā galveno iemeslu, kāpēc neveidot iekrājumus, respondenti min brīvas naudas trūkumu. Taču Luminor eksperte iedrošina, ka pat no nelieliem ienākumiem iespējams atlikt daļu, lai izveidotu sev drošības spilvenu nākotnei: “Pārskatot ikdienas tēriņus, nereti var rast iespēju atlikt kaut ko uzkrājumam. Piemēram, atsakoties no kāda neveselīga ieraduma vai izvēloties lētākas alternatīvas ikdienas precēm, var ietaupīt kaut 20 eiro, kas būtu pietiekami, lai sāktu veikt uzkrājumus. Ja cilvēks mēnesī var atlikt, sākot ar 20 eiro, vai ja viņš krāj naudu īstermiņa mērķim, tad atbilstošākais uzkrājumu veids būs regulāras iemaksas atsevišķā bankas kontā vai krājkontā, tā ar laiku izveidojot ieteicamo drošības spilvenu 2 – 3 mēnešalgu apmērā.”

Vidēji ienākumi: uzkrāj gan tuvākai, gan tālākai nākotnei vienlaicīgi

Ja cilvēkam ienākumi ir vidējā līmenī, var izmantot īstermiņa un ilgtermiņa krāšanas rīkus vienlaicīgi. Īstermiņa mērķiem var atlikt naudu atsevišķā bankas kontā vai krājkontā, kā arī izvēlēties termiņnoguldījumu jau uzkrātam kapitālam. Savukārt ilgtermiņa mērķiem, piemēram, pensijai, var sākt veikt regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī. Jo agrāk cilvēks sāks veidot ilgtermiņa uzkrājumus, jo mazāka ikmēneša summa būs jāiegulda, lai sasniegtu nosprausto mērķi.

Augsti ienākumi: diversificē

Iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem (virs 1000 eiro mēnesī), kam jau, iespējams, ir kādi uzkrājumi vai citi aktīvi, ir iespēja papildus visiem iepriekš minētajiem uzkrājumu veidiem iepazīties arī ar ieguldījumu pasauli. Finanšu tirgos ir iespējams investēt, izmantojot, pārvaldītos ieguldījumu fondus vai indeksa fondus. Tie ir viegli un ērti pieejami, piemēram, Luminor Investor platformā, kas ļauj ieguldīt dažādos finanšu instrumentos, tostarp akcijās, obligācijās, biržā tirgotos fondos un ieguldījumu fondos.

“Galvenais ieteikums ir atvēlēt regulāriem uzkrājumiem un ieguldījumiem ne mazāk kā 10% no saviem ienākumiem un “nelikt visas olas vienā grozā” – jo dažādākus ieguldījumu veidus izmantosi, jo zemāks būs risks un lielāka iespēja gūt ienākumus no ieguldījumiem ilgtermiņā,”

iesaka Jekaterina Zinica.

* Luminor aptauja tika veikta 2020. gada maijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, aptaujājot 1618 respondentu vecumā no 23 līdz 59 gadiem.

Papildu informācija: Inese Kronberga