Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs Tarass Buka
Gada pirmajā mēnesī finanšu tirgos jau netrūka nozīmīgu notikumu, kas, šķietami, ietekmēs arī lielu daļu turpmākā gada. ASV prezidenta amatā oficiāli stājās Donalds Tramps, Eiropas Centrālā banka (ECB) pazemināja procentu likmes, Ķīnas uzņēmuma DeepSeek ienākšana tirgū satricināja Nvidia akcijas.
Japānas Banka palielināja savas monetārās politikas procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 0,50%. ASV Federālo rezervju sistēma nemainīja savas procentu likmes un paziņoja, ka inflācijas līmenis saglabājas augstāks nekā vēlams. ECB pazemināja procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 2,75% un uzsvēra zemo ekonomikas izaugsmes līmeni, 2025. gadā prognozējot vēl vismaz trīs šādus procentu likmju pazemināšanas pasākumus.
“Lielākais pārsteigums”: Ķīnas uzņēmums DeepSeek nāca klajā ar savu lielo valodu modeli, kas parādīja rezultātus, kas nav sliktāki par labāko ASV izstrādāto modeļu rezultātiem. Taču saskaņā ar modeļa autoru sniegto informāciju šī modeļa izmaksas ir 30 reizes zemākas, un tas tika izgatavots, izmantojot vecākus procesorus. Šādi negaidīti jaunumi radīja īslaicīgu triecienu Rietumu IT aparatūras ražotāju akciju cenām. Lielāko akciju vērtības kritumu vienas dienas laikā piedzīvoja Nvidia (-17%), zaudējot gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas tirgus kapitalizācijas (gandrīz četrkārtīgs visu trīs Baltijas valstu gada IKP apmērs). Šobrīd nav zināms, cik uzticama ir DeepSeek sniegtā statistika, taču ir acīmredzams, ka Ķīnas ražotāji un programmatūras izstrādātāji tiecas neatpalikt no ASV un efektīvi izmanto to rīcībā esošās tehnoloģijas. Tajā pašā laikā ieguvēji no lētākām MI tehnoloģijām ir visi uzņēmumi, kas tās izmanto, tāpēc šie jaunumi ir uzskatāmi par pozitīviem.
“Lielākais atvieglojums”: Ķīnas izstrādātā lietotne TikTok ASV teritorijā joprojām varēs darboties vēl 90 dienas, Trampam pirmajā savas prezidentūras dienā pārceļot plānoto šīs sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotnes aizliegumu ASV.
“Lielākais apjukums”: Lai arī prezidenta Trampa inaugurācijas ceremonija 20. janvārī neieviesa skaidrību par ASV importa tarifiem, uzreiz pēc tās tika paziņots, ka ar 1. februāri Kanādai un Meksikai tiks piemēroti importa tarifi 25% apmērā, taču Kolumbijas piemērs parādīja, ka no tarifiem var izvairīties, piekrītot citām prezidenta izvirzītām prasībām (Kolumbija izvairījās no 25% tarifa, piekrītot pieņemt no ASV atgrieztos nelegālos imigrantus). Līdz februāra sākumam kļuva skaidrs, ka tiks piemēroti importa tarifi Kanādai un Meksikai, tāpat tika piemērots 10% tarifs importam no Ķīnas (kas pagaidām ir atlikts). Savukārt Kanāda un Meksika paziņoja, ka sāks piemērot papildu importa tarifus importam no ASV, kamēr Ķīna vēl apsver savu atbildi. Tikmēr Eiropa vēl gaida savu kārtu. Līdz šim ir skaidrs tikai viens: D. Tramps izmanto importa tarifus kā tirgošanās instrumentu citu mērķu sasniegšanai, taču nepieciešamības gadījumā viņš nevairīsies arī no tirdzniecības tarifu kara.
“Lieliskā septītnieka” jeb tehnoloģijas uzņēmumu gigantu tendences janvārī atšķīrās. Būtiskāko kāpumu piedzīvoja Meta (Facebook) akcijas (+18%), un, neskatoties uz nedaudz sliktākām pārdošanas prognozēm, Marks Zakerbergs prognozē, ka 2025. gads būs ļoti veiksmīgs Meta mākslīgā intelekta tehnoloģijai Llama, ko saskaņā ar aplēsēm izmantos 1 miljards cilvēku, un uzņēmuma mērķis ir samazināt tehnoloģiju izmaksas, sekojot DeepSeek piemēram. Nvidia akciju vērtība piedzīvoja lielāko kritumu (-11%) mēneša laikāneša laikā, nespējot pilnībā atgūties no DeepSeek jaunumu radītā trieciena. Apple akciju vērtība mēneša laikā samazinājās par aptuveni 6%. Kopējās ceturkšņa pārdošanas un ieņēmumu aplēses bija labākas nekā bija prognozēts, taču iPhone pārdošanas apjoms Ķīnā samazinājās par 11,1%. Tesla ceturkšņa darbības rādītāji lika vilties, peļņas rādītājiem nokrītot līdz vēsturiski zemākajam līmenim, tomēr akcijas cenai paliekot nemainīgai.
Vācija jau otro gadu pēc kārtas uzrādīja negatīvus ekonomikas izaugsmes rādītājus, un prognozes 2025. gadam nav iepriecinošas – ir sagaidāms, ka IKP pieaugs par 0,2–0,4%. Vācija un Nīderlande ir vienīgās vecās eirozonas valstis, kas saglabājušas Māstrihtas valsts parāda kritēriju, tādējādi tām ir iespēja stimulēt ekonomiku ar ekspansīvu fiskālo politiku. 23. februārī Vācijā notiks parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kā rezultātā jaunievēlētie politiķi var izmainīt vai mīkstināt līdz šim piemēroto stingro parāda ierobežošanas noteikumu (Schuldenbremse).
Neskatoties uz triecieniem un pieaugošo svārstīgumu atsevišķās nozarēs, tirgu sniegums janvārī bija labs. Kopējais attīstīto valstu akciju indekss pieauga par 3,1%, Eiropai izceļoties uz citu fona, jo tās akciju vērtība pieauga par 6,5%. Globālā obligāciju indeksa vērtība piedzīvoja nelielas izmaiņas. Ļoti iespējams, ka nākotnē “Lieliskā septītnieka” dominance varētu samazināties, un pozitīvus peļņas rādītājus nākotnē var sasniegt salīdzinoši lētāki tirgi citās nozarēs un reģionos. Kopumā 2025. gadā netrūks nozīmīgu notikumu, tāpēc tirgiem šis “ceļojums” būs pārdzīvojumiem bagāts.