Luminor pētījums: trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties uzkrāt visos pensiju līmeņos | Luminor

36% Latvijas iedzīvotāju nav pietiekamas finansiālās iespējas veidot uzkrājumus vecumdienām visos pieejamajos pensiju līmeņos, tai skaitā arī brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī. Turpretim Lietuvā līdzekļu šādiem uzkrājumiem nav 25%, bet Igaunijā tikai 18% respondentu, atklāj Baltijas valstīs veiktā Luminor aptauja. Taču finansiālie apsvērumi nav vienīgais iemesls, kādēļ Baltijas valstu iedzīvotāji neveido uzkrājumus.

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (35%) Latvijā atzina, ka neveido uzkrājumus, jo neuzticas pensiju sistēmai. Taču Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir pat vēl lielāki – 44% un 47%. Galvenokārt tieši tas arī šo valstu iedzīvotājus attur no līdzekļu uzkrāšanas pensiju fondos. Tikai 3% latviešu, 5% lietuviešu un 4% igauņu finanšu uzkrājumus neveic, jo uzskata, ka viņiem jau šobrīd ir pietiekami daudz līdzekļu pensijas vecumam.
 
“Uzticēšanās priekšnoteikums ir stabilitāte, līdz ar to nepārtrauktas pensiju reformas var nelabvēlīgi ietekmēt iedzīvotāju viedokli. Tas arī izskaidro, kādēļ neuzticība pensiju sistēmai Lietuvā un Igaunijā ir izteiktāka, nekā Latvijā. Lietuvā tikai šogad tika pabeigta pensiju reforma, savukārt Igaunijā reforma šobrīd vēl ir procesā,” skaidro Eva Viļumsone, Luminor pensiju produktu vadītāja.
 
Lai gan pēdējā laikā publiski pieejams arvien vairāk informācijas par pensiju fondiem, Baltijas valstu iedzīvotājiem joprojām par tiem trūkst izpratnes. Tikai neliela sabiedrības daļa Latvijā (13%), Lietuvā ( 10%) un Igaunijā (12%) uzskata, ka informācija par pensiju sistēmu ir pieejama pietiekamā apjomā, kā arī, ka tā ir sniegta vienkāršā un saprotamā veidā.
 
“Ja vēlamies iedrošināt cilvēkus domāt par finansiālo stabilitāti vecumdienās, tad nepietiek tikai ar runāšanu – ir jāveic arī proaktīva darbība. Būtiski jāuzlabo mūsu iedzīvotāju zināšanas un izglītība finanšu jomā jau kopš bērnības, mācot finanšu zinības skolās un augstskolās,” uzsver Viļumsone.

Par pētījumu:”Luminor” pētījums par Baltijas iedzīvotāju paradumiem veikts sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījuma ietvaros 2019. gada vasarā reprezentatīvā izlasē kopumā tika aptaujāti 3126 respondenti vecumā no 18-65 gadiem (Latvijā - 1012; Lietuvā - 1009; Igaunijā - 1105).