Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Interese par mājokļiem reģionos ir – 26% cilvēku, kas nākamajos trīs gados plāno iegādāties jaunu mājokli, labprāt pirktu to kādā no Latvijas mazpilsētām vai lauku reģioniem, noskaidrots Luminor aptaujā*. Tomēr iegādāties dzīvokli vai privātmāju šādās vietās visbiežāk ir grūti, jo nākas saskarties ar dažādām problēmām, tostarp mazu piedāvājumu, novecojušiem mājokļiem un sliktu infrastruktūru. Lai gan sarežģījumu netrūkst, vienlaikus ir arī gana daudz ideju risinājumiem, ar kuru palīdzību, apvienojot valsts un privātā sektora spēkus, mājokļu kreditēšanu reģionos var uzlabot.
Galvenā problēma, kas padara mājokļu kreditēšanu reģionos sarežģītu, ir ekonomiskās problēmas. Zemāki ienākumi, augstāks bezdarba līmenis un ēnu ekonomikas izplatība daudziem iedzīvotājiem apgrūtina hipotekārajam kredītam nepieciešamo oficiālo ienākumu uzrādīšanu. Turklāt algu atšķirības Latvijas mērogā ir diezgan ievērojamas – pagājušajā gadā Rīgā vidējā alga (bruto) bija nedaudz virs 1700 eiro, tikmēr Latgalē – vien nepilni 1100 eiro1. Bankām, izvērtējot kreditēšanas iespējas, jānodrošina tas, lai aizņēmēji spētu ne tikai atmaksāt kredītu, bet arī turpinātu savu dzīvi kvalitatīvi, un pie tik zemiem ienākumiem tas ir ļoti sarežģīti.
“Nozares dati liecina, ka Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējiem rādītājiem, bet citviet Latvijā kreditēšana ir ļoti gausa un nepārsniedz 10 % no pašvaldības IKP, tostarp valstspilsētās un novados ar augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni2. Lai šo situāciju uzlabotu, reizē ir jārūpējas gan par ekonomiskajiem izaicinājumiem un problēmu risināšanu, gan par mājokļu piedāvājuma un infrastruktūras uzlabojumiem, lai nodrošinātu tādas dzīvesvietas, kurās cilvēki patiešām vēlas dzīvot. ” uzsver Kaspars Lukačovs, Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs.
Šobrīd mājokļu tirgus reģionos diezgan bēdīgā situācijā – daudzi īpašumi ir veci un sliktā stāvoklī, un jaunu mājokļu projektu pieejamība ir niecīga. Tāpat problēma ir arī nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte – ja Rīgā mājokļu pārdošanas sludinājumu skaits atbilst 7 mēnešu darījumu skaitam, tad mājokļu pārdošanas sludinājumu skaits vairumā Latvijas novadu nepārsniedz 5 mēnešu darījumu apjomu. Diemžēl arī infrastruktūras stāvoklis un dažādu pakalpojumu, piemēram, veselības aprūpes un izglītības iestāžu, trūkums padara reģionus mazāk pievilcīgus potenciālajiem mājokļu pircējiem un samazina arī tur esošo īpašumu vērtību. Tāpat, lai gan finansējums ir pieejams visā Latvijā, novērots, ka tieši reģionos iedzīvotāji dod priekšroku darījumiem, kur var izvairīties no ķīlas reģistrēšanas, īpaši tas ir izplatīts nekustamo īpašumu darījumiem līdz 30 000 eiro. Visas šīs problēmas ir jāskata kā vienots kopums, jo, risinot tikai kādu atsevišķu daļu, kopējā aina nekļūs pozitīvāka.
Viena no svarīgākajām jomām, pie kuras ir jāveic mērķtiecīgs un nopietns darbs, ir reģionu ekonomiskā attīstība. Lai sniegtu iedzīvotājiem visā valstī pēc iespējas vienlīdzīgākas iespējas iegādāties mājokli ar aizdevuma palīdzību, ir jāuzlabo nodarbinātības rādītāji un jārada iespējas iedzīvotājiem saņemt augstākus ienākumus, vienlaikus sistemātiski strādājot arī pie sabiedrības finanšu pratības veicināšanas. “Arī šeit ir jāuzsver, ka svarīga ir gan valsts, gan finanšu sektora aktivitāte, lai kopīgi padarītu Latvijas iedzīvotājus zinošākus par savām finansēm. Bankas par to rūpējas, piemēram, nodrošinot individuālas speciālistu konsultācijas ikvienam kredītņēmējam, lai palīdzētu izprast viņa iespējas un orientēties hipotekārā kredīta saņemšanas procesā. Tāpat tiek veikta aktīva finanšu pratības veicināšana, izglītojot klientus par uzkrājumiem, nodrošinājumu un kredītu pārvaldību, kas palīdz lielākam skaitam potenciālo pircēju izpildīt nepieciešamos kritērijus hipotēkas saņemšanai. Šis darbs neapšaubāmi ir jāturpina, taču tikai ar mērķtiecīgu un visaptverošu vairāku līmeņu darbu mēs varam ilgtermiņā sasniegt tiešām labus finanšu pratības rādītājus sabiedrībā,” skaidro K. Lukačovs.
Tāpat reģionos kritiski trūkst kvalitatīvu mājokļu, tāpēc dzīvojamā fonda uzlabojumi ir viens no steidzamākajiem darbiem, kas jāpaveic valsts pārvaldei. Ir jāspēj atrast jauni veidi, kā stimulēt attīstītājus būvēt jaunus mājokļus vai atjaunot vecos īpašumus reģionālajos apgabalos, piemēram, izmantojot subsīdijas vai nodokļu atvieglojumus. Kamēr dzīvojamais fonds reģionos netiks sakārtots, ir pavisam saprotama cilvēku vēlme tomēr palikt Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotāju lokā – sapnis par dzīvi laukos ir skaists, tomēr tā dēļ zaudēt teju visu ikdienas komfortu un ērtības uzņemsies tikai retais.
Hipotekārais kredīts