Nākotnē dzīvosim ilgāk: ko tas nozīmē šobrīd strādājošajiem

Līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums katru gadu pieauga par trīs mēnešiem. Šobrīd tas ir sasniedzis 65 gadus, un likums paredz, ka turpmākajos gados pensionēšanās slieksnis netiks celts. Savukārt statistikas dati liecina, ka arī paredzamais mūža ilgums pieaug, šobrīd sasniedzot vidēji 75,5 gadus.¹ Tas nozīmē, ka nākotnē dzīvosim ilgāk un pensijas vecumā pavadīsim vairāk gadus nekā šī brīža sirmgalvji, taču vai un kā tas ietekmē pensijas uzkrājuma veidošanu?

Dati liecina, ka šobrīd 2,5 strādājošie vidēji atbalsta vienu pensionāru, tomēr nākotnes prognozes nebūt nav tik pozitīvas – 2050. gadā šis skaitlis varētu sarukt līdz aptuveni 1,3 strādājošajiem uz vienu pensionāru.² Šādas prognozes galvenokārt skaidrojamas ar dzimstības lejupslīdi. Pērn Latvijā reģistrēti 12 571 jaundzimušie, kas ir par 13,2% mazāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

“Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, paredzams, ka 2050. gadā summa, ko valsts senioriem varēs izmaksāt no pensiju 1. līmeņa, sastādīs tikai aptuveni 25%³  no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas, kas absolūti nav pietiekami, lai nodrošinātu finansiāli stabilas vecumdienas. Lai vecumdienas pavadītu, maksimāli nesatraucoties par finansēm, vidējam ienākumu līmenim pensijas vecumā jābūt vismaz 70% no darbā saņemtā vidējā atalgojuma. Tas nozīmē, ka arvien būtiskāka kļūst tieši pašu iedzīvotāju proaktīva un savlaicīga uzkrājumu veidošana,” uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.

Vairums vecumdienās neplāno turpināt darba gaitas

Arī Luminor veiktā aptauja iezīmē tendenci, ka cilvēki vecumdienās galvenokārt vēlas atpūsties, nevis strādāt pilnu laiku. Ņemot vērā, ka mūža ilgums pagarinās, laiks, ko cilvēki vecumdienās, iespējams, pavadīs ārpus darba gaitām, arī būs ilgāks. Tikai 7% iedzīvotāju* darbspējīgā vecumā jeb līdz 65 gadiem, sasniedzot pensijas vecumu, plāno turpināt pilnas slodzes darbu, savukārt vēl 25% tādā pašā vecuma grupā domā apvienot abus – darbu un atpūtu. Tomēr lielākā daļa pensijā neplāno turpināt strādāt – 38% vēlēsies atrast jaunus hobijus vai attīstīt esošos, 32% gribēs apceļot pasauli, savukārt 31% veltīt laiku ģimenei, piemēram, auklēt mazbērnus.
 
Tomēr, lai baudītu iespējami finansiāli neatkarīgākas vecumdienas, ceļotu un pievērstos saviem hobijiem, tikai ar valsts garantēto pensiju diemžēl nepietiks. Pērn vidējais pensijas apmērs Latvijā bija vien 580 eiro, kas nebūt nav tuvu tam, lai nodrošinātu darbā saņemtajam atalgojumam līdzvērtīgu ienākumu līmeni. 

Kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās?

Pastāv dažādi veidi, kā proaktīvi parūpēties par finansiāli stabiliem pensijas gadiem. Vienkāršākā un arī nosacījumu ziņā viena no pievilcīgākajām iespējām ir ieguldījumi pensiju 3. līmenī. Pensiju pārvaldnieki piedāvā jau gatavas, vecumam pielāgotas stratēģijas, kas uzkrājuma veidošanu padara pavisam vienkāršu. Lai dzīves laikā izveidotu stabilu pensijas uzkrājumu, iespēju robežās pensiju 3. līmenī ieteicams ik mēnesi atvēlēt aptuveni 10% no ienākumiem. Tāpat svarīgi šo iemaksu veikšanu uzsākt pēc iespējas ātrāk – sākot uzkrājuma veidošanu jau 20 gadu vecumā, iespējams iekrāt līdz pat trīs reizēm lielāku summu nekā tad, ja iemaksas sāk veikt tikai pēc 40 gadiem. 

“Veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, īpaši svarīgi ir izvēlēties vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Tas nodrošinās, ka uzkrātais kapitāls tiek vairots un netiek zaudēti potenciālie ieņēmumi. Nosakot piemērotāko pensiju plānu vērā jāņem jūsu vecums. Gados jaunākiem cilvēkiem, kuri plāno uzkrāt vēl vismaz 10 gadus, ieteicami ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās. Šie plāni ir riskantāki, taču ilgtermiņā spēj nest lielākus ienākumus. Taču, ja pensijas vecums jau tuvojas, drošāka ir konservatīvāku plānu izvēle,” atgādina Atis Krūmiņš.

Iemaksas pensiju 3. līmenī iespējams veikt arī darba devējam, tādējādi palīdzot saviem darbiniekiem nodrošināt finansiāli drošāku nākotni un izrādot rūpes ilgtermiņā. Ņemot vērā, ka ierastos darbinieku motivācijas veidus – prēmijas, apmaksāts mobilais telefons, papildu brīvdienas – piedāvā liela daļa darba devēju, pensiju iemaksas var kalpot kā papildu ieguvums, kas būtiski palielina arī darba devēja konkurētspēju tirgū. 

*Luminor bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Respondentiem bija iespēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus, tādēļ procentu summas var pārsniegt 100%.

1 stat.gov.lv
2. Avots: EC Ageing report 2024
3 Avots: EC Ageing report 2024