Pēc īslaicīgas ekonomikas recesijas sekos spēcīga atgūšanās | Luminor
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Šobrīd pasaules ekonomikas nākotne ir ļoti nenoteikta. Tuvākajā nākotnē Latvijā ir gaidāms krass ekonomiskās aktivitātes sarukums, bet tas nebūs ilglaicīgs. Šobrīd svarīgākais ir sabiedrības solidaritāte, atbalsts pārmaiņu skartajiem uzņēmumiem un ģimenēm, lai tie spētu izmantot iespējas, kas pavērsies ekonomikas atgūšanās brīdī. Ir grūti šobrīd paredzēt, kāda būs radušās situācijas gala ietekme.

Jaunie apstākļi maina cilvēku uzvedību, kas savukārt maina tautsaimniecību. Vairākas nozares, īpaši ar ceļošanu un atpūtu saistītās, dažu nedēļu laikā ir nonākušas jaunā realitātē. Ir uzņēmumi, kuru darbs ir apstājies. “Līdz ar COVID-19 izplatību, strauji mainās arī ekonomika. Mūsdienu ekonomika ir atkarīga no ceļošanas un cilvēku savstarpējās mijiedarbības, kas šobrīd tiek ierobežota. Ekonomiku ietekmē tūlītējā pieprasījuma izmaiņas, it īpaši attiecībā uz ceļošanu, ēdināšanu un izklaidi, ražīguma zudumi darbinieku prombūtnes dēļ, kā arī traucējumi ražošanas-realizācijas ķēdēs. Nenoteiktība par nākotni ietekmēs arī investīcijas, kas rada riskus attīstībai tālākā nākotnē. Tomēr jāuzsver, ka šobrīd Latvija ir daudz gatavāka, nekā iepriekšējos ekonomikas satricinājuma periodos,” uzsver Pēteris Strautiņš, Luminor galvenais ekonomists.
 
Koronvīrusa ietekme uz ekonomikas prognozēm

Pandēmija nav vienīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas prognozes, tomēr šobrīd tā aizēno visus pārējos īstermiņa faktorus. Ietekmi uz ekonomiku šobrīd var tikai sākt aplēst. Vairs nav šaubu, ka šogad Latvijas IKP samazināsies, ietekme būs mērāma vairākos procentos. Ir veselas nozares, kuru darbība ir faktiski aizliegta, ārvalstu tūrisms šobrīd nav iespējams. Rūpniecības darbību ietekmēs gan pieprasījuma samazināšanās citās valstīs, gan šķēršļi izejvielu un gatavo produktu transportēšanai. Ķīnas pieredze rāda, ka epidēmijas kulminācijā krasi kritīsies arī ilglietošanas preču pārdošana. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka IKP samazināšanās 2.ceturksnī būs mērāma ar divciparu skaitli.

Mēs pieņemam, ka līdz 2.ceturkšņa beigām kontroles pasākumi tiks daļēji atcelti un jau 3.ceturksnī ekonomika izies no recesijas, taču IKP izmaiņas būs ar mīnusa zīmi gada griezumā līdz pat 4.ceturksnim. Savukārt 2021. gadā notiks strauja atkopšanās, taču ekonomikai vēl neizdosies sasniegt līmeni, kāds būtu bijis bez šīs krīzes.

Šī pandēmija ir nozīmīgs, tomēr laikā ierobežots satricinājums. Ietekme uz dažām nozarēm, piemēram, pasažieru gaisa pārvadājumiem un tūrismu, varētu turpināties ilgāk, ņemot vērā izmaiņas uzvedībā, kā arī iespējamo bilances pavājināšanos.

Baltijas valstu ekonomiku attīstības temps atšķīrās jau pērn

“Lai arī 2020. gads būs grūts, tas arī gatavo augsni labvēlīgu apstākļu saplūšanai 2021. un 2022. gadā. Kopējais eksporta pieaugums pēdējo gadu laikā nav bijis izcils, bet ir notikušas nozīmīgas strukturālas pārmaiņas, kas novedīs pie eksporta pieauguma paātrināšanās nākotnē. Izaugsmes tempam 2020. gadā bija jābūt vājam, jo valsts dodas cauri eksporta nozaru pielāgošanās fāzei. Ņemot vērā līdz šim nepiedzīvoto situāciju pasaules ekonomikā, recesija šogad ir neizbēgama. Tomēr tā būs īslaicīga un tai sekos spēcīga atgūšanās,” stāsta Pēteris Strautiņš.
 
“Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur ir novērojama spēcīga nekustamo īpašumu attīstības, kreditēšanas, būvniecības, darbavietu pieauguma un patēriņa mijiedarbība, Latvijā šī nozare ir salīdzinoši vāja, un patērētāju uzticība Latvijā ir viszemākā. Šo iemeslu dēļ Latvija 2019. gadā bija vislēnāk augošā Baltijas ekonomika un, visticamāk, piedzīvos vislielāko kritumu šogad,“ par prognozēm izsakās Pēteris Strautiņš.
 
Ar epidēmiju saistītie riski Baltijas valstīm

“Šobrīd svarīgākais ir domāt par ekonomikas atgūšanos, kas var prasīt arī radikālus politikas soļus. Kad šī krīze beigsies, ieguvējas būs valstis, kuru uzņēmumi būs mazāk cietuši finansiāli un spēs straujāk palielināt darbības apjomu, izmantojot no jauna radušās iespējas. Tāpat ir svarīgi, lai cilvēki nezaudētu pārliecību par nākotni un turpinātu tērēt naudu. Latvijas valdībai būs jādara viss nepieciešamais, lai saglabātu patērētāju noskaņojumu ar aktīviem darba tirgus pasākumiem un atbalstu uzņēmumiem,” uzsver Pēteris Strautiņš.

Papildu informācija: Inese Kronberga