Mūsdienās darbavietas izvēli un lojalitāti tai nenosaka tikai atalgojums. Veselības apdrošināšana, papildu brīvdienas, pensiju uzkrājumi – tie ir tikai daži no labumiem, kas kļūst par arvien būtiskāku daļu no darbinieku motivācijas komplekta, norāda Atis Krūmiņš, Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs. To apliecina arī Luminor veiktā aptauja* Baltijas valstīs, kurā noskaidrots, kuri darba devēju piedāvātie bonusi darbiniekus motivē visvairāk.

Ilgtermiņa ieguvumi svarīgāki par mantiskajiem labumiem
Kā rāda aptaujas dati, Latvijā teju puse jeb 48% iedzīvotāju veselības apdrošināšanu min kā vismotivējošāko darba devēja bonusu jeb papildu labumu. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā visaugstāk novērtētie labumi ir papildu apmaksātas atvaļinājuma dienas – attiecīgi 45% un 49% respondentu tās ierindojuši kā būtiskāko motivējošo faktoru. Abās kaimiņvalstīs iedzīvotāju acīs darba devēja nodrošināta veselības apdrošināšana ieņem otro vietu pēc labumu groza prioritātēm. 

Arī Latvijas iedzīvotājus īpaši motivē papildu apmaksātas atvaļinājumu dienas – to kā būtiskāko labumu atzīmēja 39% aptaujāto. Tomēr novērots, ka pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug interese par darba devēja iemaksām darbinieku pensiju 3. līmenī – ja 2024. gadā šo bonusu kā ļoti svarīgu motivācijas faktoru vērtēja 22% Latvijas iedzīvotāju, tad šogad tie bija jau 26%.

Darba devēju ieguldījums pensiju veidošanā 
No 35% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir iemaksas pensiju 3. līmenī, tikai mazai daļai jeb 5% no viņiem tās veic darba devējs. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā darba devēji piedalās pensiju uzkrāšanā tādā pašā apmērā.
“Lai gan šobrīd darba devēju līdzdalība pensiju uzkrāšanā ir zema, tā sniedz būtisku pievienoto vērtību darbinieku labklājībai ilgtermiņā un vienlaikus kļūst par nozīmīgu instrumentu darba devēju konkurētspējas un darbinieku lojalitātes stiprināšanai. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences un prognozētos pensiju apmērus nākotnē, darba devēju iesaiste uzkrājumu veidošanā kļūst arvien svarīgāka gan darbinieku finansiālās drošības, gan ilgtspējīgas sociālās politikas nodrošināšanā,” komentē Atis Krūmiņš.

Kopumā visās Baltijas valstīs redzama izteikta tendence – darbiniekus sāk vairāk motivēt ilgtermiņa ieguvumi, kas saistīti ar labklājību un darba un dzīves līdzsvaru, nevis materiāli labumi, piemēram, darba auto vai telefons. Līdz ar to var secināt, ka darbinieku gaidas mainās – viņi sagaida ne tikai algu, bet arī atbildīgu attieksmi pret viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī finansiālo drošību nākotnē. Šī tendence īpaši svarīga laikmetā, kad darba spēks kļūst izvēlīgāks, un darba devējiem jādomā stratēģiski par ilgtermiņa lojalitātes veicināšanu. Pieaugošā interese par pensiju 3. līmeni skaidri norāda uz cilvēku vēlmi rūpēties par stabilitāti nākotnē.