Uzkrājums 1. un 2. pensiju līmenī nodrošinās vien 40 % no esošā dzīves līmeņa | Luminor
Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja

Pie esošās demogrāfiskās situācijas Latvijas Banka prognozējusi1, ka uzkrājums pensiju 1. un 2. līmenī pensionēšanās vecumā nevarēs nodrošināt ne tuvu tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Lai parūpētos par savu labklājību pensijas vecumā, strauji novecojošas sabiedrības laikmetā, Luminor banka aicina jau savlaicīgi domāt par papildu uzkrājumiem vecumdienām.

2019. gadā vidēji katrs piektais Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs ir vecumā virs 65 gadiem. Prognozes rāda, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāku cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums pieaudzis par pieciem gadiem, sasniedzot 75,6 gadus. Tas nozīmē, ka nākotnē senioru būs arvien vairāk, un tas radīs papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kuriem būs jānosedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai tiem nepieciešamos pakalpojumus. 

“Demogrāfiskā situācija Latvijā un visā Eiropā joprojām ir izaicinoša. Samazinoties iedzīvotāju skaitam darbspējas vecumā, samazinās arī valsts kopējais pensiju kapitāls. Tas nozīmē to, ka, iedzīvotājiem, kas paļaujas tikai uz uzkrājumu 1. un 2. pensiju līmenī, pensionēšanās brīdī vairs nebūs iespējams sasniegt to dzīves kvalitāti, ko līdz tam nodrošinājusi darba alga. Turklāt sabiedrības novecošanās nozīmē arī to, ka, pieaugot pensionāru skaitam, pieejamais pensiju kapitāls būs jādala uz arvien lielāku cilvēku skaitu, līdz ar to arī valsts nodrošinātā pensija paliks arvien mazāka, radot sociālu neapmierinātību. Efektīvākais veids, kā parūpēties par savu labklājību pensijas gados, ir veidot uzkrājumu visos pensijas līmeņos. Papildus valsts nodrošinātās pensijas kapitālam katrs pats var brīvprātīgi veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, atvēlot tam tik daudz naudas, cik konkrētajā dzīves posmā var atļauties,” norāda Luminor bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Mūsdienu pensionāru vidū novērojama nevienlīdzība un nabadzības risks

Viens no septiņiem ES iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem ir pakļauts nabadzības riskam, 2019. gadā šādu pensionāru īpatsvars bija 15 %. Satraucoši, ka nabadzības riska līmenis kopš 2014. gada pieaudzis par 2,8 %. Turklāt būtiskas atšķirības vērojamas starp dzimumiem – sievietēm nabadzības risks pensijas vecumā ir par 3,9 % augstāks nekā vīriešiem, attiecīgi 17 % un 13 %. Jau kopš 2021. gada līdz 2019. gadam visā ES pensionāru sieviešu, kuras vecākas par 65 gadiem un kuras ir pakļautas nabadzības riskam, īpatsvars ir bijis aptuveni par trīs līdz četru procentpunktu lielāks nekā pensionāriem vīriešiem.
 
Nevienlīdzība starp dzimumiem vērojama arī saņemtās pensijas apmērā – 2019. gadā sievietes saņēma pensiju, kas bija par aptuveni trešdaļu (29%) zemāka nekā vīriešiem. Tomēr pozitīvi, ka laika gaitā ES valstīs vidēji šī starpība samazinās un šobrīd ir par pieciem procentpunktiem mazāka nekā 2010. gadā. Savukārt Latvija ir starp tām valstīm, kur ir, salīdzinoši, viena no mazākajām atšķirībām pensiju apmēros – 15 %. Zemākais rādītājs ES – divi procentpunkti, ir kaimiņvalstij Igaunijai, bet Lietuvā tas ir visaugstākais Baltijas līmenī – 19 %.
 
Nākotnes pensionāru ienākumi būs lielāki, nabadzības risks – mazāks 

Palēnām vērojama arī pozitīva tendence – palielinās to cilvēku skaits, kas apzinās nepieciešamību veikt papildu uzkrājumus labākām vecumdienām. Pēc Latvijas Finanšu asociācijas datiem iespēju brīvprātīgi veikt iemaksas 3. pensiju līmenī izmanto jau katrs trešais Latvijas ekonomiski aktīvais iedzīvotājs. 

“Pieaugot iedzīvotāju finanšu pratībai un ienākumiem, nākotnē iespējams tomēr arī labvēlīgs scenārijs, kad pensionāru ienākumi, pateicoties papildu brīvprātīgiem uzkrājumiem jeb iemaksām pensiju 3. līmenī, būs pat lielāki nekā šobrīd. Vēlos uzsvērt, ka 3. pensiju līmenī iemaksu apjoms un biežums nav ierobežots, tāpēc dalība patiešām ir pēc katra iespējām, un katru mēnesi tā var atšķirties,” piebilst Anželika Dobrovoļska.


1makroekonomika.lv: Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība