Vasarā Baltijas iedzīvotāji mazāk tērēja degvielai un izklaidei, bet vairāk pirka pārtiku | Luminor

Luminor bankas speciālistu analīze par klientu tēriņiem visās Baltijas valstīs liecina, ka lietuviešu, latviešu un igauņu tērēšanas paradumi šovasar daudzās jomās bija līdzīgi – tāpat kā pavasarī iedzīvotāji joprojām mazāk tērēja degvielai, izklaidei un restorāniem, toties visās valstīs pirka vairāk pārtikas. Tikmēr Latvijā bija vērojams pieaugums apģērbu iegādē, Lietuvā vairāk tērēja aptiekās, bet Igaunijā krities tēriņu apjoms interneta veikalos.

Jūnijā visu trīs Baltijas valstu patērētāju iepirkšanās paradumi bija līdzīgi – piemēram, būvniecības un mājokļa labiekārtošanas veikalos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārdošanas apjoms pārsniedza iepriekšējā gada rādītājus par 20 – 25%. Pārējos vasaras mēnešos Latvijā un Igaunijā nebija ievērojamu svārstību, bet augusta beigās Lietuvā apgrozījums šajā segmentā atkal strauji kāpa, par vairāk nekā 25% pārsniedzot iepriekšējās vasaras tēriņus. Lietuva izcēlās arī ar izdevumu pieaugumu aptiekās. Kaut gan šā gada vasarā visās trīs Baltijas valstīs tika reģistrēti pieaugoši tēriņi aptiekās, Lietuvā tas bija īpaši izteikti – kopš jūlija lietuvieši aptiekās tērēja gandrīz par 40% vairāk nekā pirms gada, tikmēr Latvijā pieaugums bija vien pāris procenti. 

“To varētu skaidrot ar pieaugošo spriedzi COVID‑19 izraisītās nedrošības dēļ un arvien biežāku pašārstēšanos, jo medicīnas pakalpojumi kļūst arvien grūtāk pieejami. Ceļojumu segmentā joprojām iet grūti – vasaras vidū bija vērojamas nelielas pozitīvas tendences, taču visās trīs Baltijas valstīs šajā pakalpojumu jomā tēriņi joprojām ir par aptuveni 40% zemāki, salīdzinot ar 2019. gada vasaru,” stāsta Luminor attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča.

Visās Baltijas valstīs iedzīvotāji joprojām mazāk tērē degvielai, izklaidei un restorāniem, toties visās valstīs pērk vairāk pārtikas. Tiesa, augusta beigās it īpaši Latvijā bija vērojams tēriņu pieaugums apģērbu iegādei, ko, iespējams, var skaidrot ar jauna mācību gada un rudens sezonas tuvošanos.

Interesanta tendence bija vērojama Igaunijā, kur jūnijā patērētāji interneta veikalos iztērēja par 25% vairāk nekā tajā pašā laikā 2019. gadā, bet jau augusta pirmajā nedēļā tiešsaistes tirdzniecības apjoms bija par aptuveni 50% zemāks nekā pirms gada, un šī tendence nemainījās visu mēnesi. Lietuvā un Latvijā turpretī tiešsaistes tirdzniecības apjoms joprojām pārsniedza iepriekšējās vasaras līmeni.

“Igaunijā e‑komercija jau iepriekš bija populārāka nekā Lietuvā un Latvijā, tāpēc ļoti iespējams, ka igauņi uzskatīja karantīnas beigas par lielisku iespēju atkal apmeklēt veikalus klātienē. Taču Igaunijas piemērs parāda arī to, ka, iespējams, ir pāragri runāt par fundamentāli mainītiem patērētāju paradumiem,”

saka J. Ziniča.

“Kopumā Baltijas valstu patērētāji šovasar tikai nedaudz samazināja savus tēriņus, ja neskaita izdevumus ceļošanai, kas ir gandrīz iesaldēti. Šķiet, ir atmaksājušies valsts atbalsta mehānismi, kas tika realizēti visās trīs valstīs. Turklāt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas mājsaimniecības ar COVID‑19 pirmā viļņa izraisītajām grūtībām tikušas galā labāk, nekā sākumā tika prognozēts, un izmaiņas patērētāju tēriņos ir tam labs atspoguļojums,” apgalvoja Luminor bankas eksperte.