Vecās nozares jaunās skaņās

Par rūpniecību 2025. gada aprīlī

Apstrādes rūpniecībai aprīlis bija ļoti sekmīgs mēnesis, pieaugums gada griezumā sasniedza 5%, kas ir lielākais kopš pandēmijas perioda svārstībām, precīzāk, kopš 2022. gada maija. Mēneša laikā darbības apjoms pieauga par 1,8%.

Aizvadītais gads eksporta nozarēm bija krīzes laiks. Pērnā gada beigās strauji atguvās pakalpojumu eksports, tagad sasparojas rūpniecība. Tā nav nejaušība, tas ir iepriekšējo divu gadu straujā investīciju kāpuma rezultāts. Maijā rūpniecības noskaņojums sasniedza augstāko punktu kopš 2022. gada jūlija, tātad ir cerības uz ražošanas kāpuma turpināšanos.

Apakšnozaru relatīvo sekmju gammā pastiprinās šim gadam raksturīgais kontrasts starp jomām, kuras mēdz pavirši dēvēt par zemas un augstas pievienotās vērtības nozarēm. Labāk klājas tieši pirmajām. Pārtikas pārstrādē pat apbrīnojami labi, tās darbības apjoms gada laikā audzis par 13,8%. Šo skaitli var saukt par sensacionālu, jo ražošanas apjoms pārtikas pārstrādē ir stagnējis pēc atgūšanās no t.s. Dižķibeles, kas šajā nozarē strauji aprāvās atšķirībā no nozaru vairākuma. Arī kokapstrādei klājas labi, tā gada laikā augusi par 8,3%. Arī minerālu, tas ir, galvenokārt būvmateriālu ražošanas rezultāts mēdz būt produkti, kas ir drīzāk apjomīgi un vienkārši, nevis mazi un tehniski izsmalcināti. Savukārt ķīmijas rūpniecības gada dinamika ir -9,0% (iespējams, spirta izlaides samazināšanās dēļ), elektronikas -6,0%, mašīnu un iekārtu ražošanas pat -11,8%.

Ja neiedziļinās detaļās, var šķist, ka Latvija padziļina specializāciju “nepareizajās” nozarēs, tātad ražošana stūrē stratēģiskā strupceļā. Par laimi, tas tā gluži nav. Tas nemazina skumjas par inženierijas un ķīmijas ķibelēm, bet arī šobrīd notiekošais paver ļoti interesantas iespējas.

Augstas, vidējas un zemas pievienotās vērtības nozaru klasifikācija nav, tā teikt, tīrs izdomājums. Eiropas kopējos rādītājos atšķirības starp tām ir nepārprotamas. Ja salīdzinām šo nozaru vidusmērus Latvijā, kontrasts jau ir mazāk izteikts. Lielākais trieciens vienkāršotajām teorijām ir atbilde uz jautājumu – kāda ir pievienotā vērtība uzņēmumos, kas rada ražošanas pieaugumu šajās nozarēs. Piemēram, kokapstrādes universa zvaigzne šobrīd ir saplākšņa ražošana. Tas ir kapitālintensīvs process, kas prasa augsta līmeņa ražošanas prasmes un sniedz iespējas attīstīt ar produktiem saistītos pakalpojumus. Ja kokzāģētavās paveiktais gada laikā audzis par 1%, tad koksnes dziļākas pārstrādes sektorā par 12%.

Pārtikas pārstrādē attīstās vairāki paralēli procesi, kas ne tikai palielina ražošanas apjomu, bet arī maina nozares struktūru un seju. Nozarē ir virkne uzņēmumu, kas ražo tradicionālos produktus bez izteiktas specializācijas, nepietiekami lielā mērogā un kuru tālā nākotne ir, saudzīgi izsakoties, neskaidra. Taču attīstās jauni darbības virzieni. Liepājas Syfud ražo Latvijas zivju pārstrādei līdz šim neraksturīgas lietas, plašāk izmantojot automatizācijas iespējas. Jelgavā šobrīd būvētais Asns Ingredient pārstāvēs pavisam jaunu produktu kategoriju – no pākšaugiem iegūtus proteīnu koncentrātus. Kopējos rezultātus ietekmē arī jau esošajiem līdzīgu produktu ražošana vērienīgāk un modernāk - tā var vispārināt gaļas pārstrādes kāpumu gada laikā par 23%.

Latviju var ironiski dēvēt par augstas kvalitātes 19. gadsimta preču ražotāju – tādi ir pārtika, kokmateriāli, metālapstrāde un daži ķīmijas patēriņa produkti. Tomēr jāuzsver, ka vajadzība pēc šādiem produktiem nezudīs, turklāt ar modernām iekārtām un zināšanām to ražošanā var labi pelnīt. Mums ir arī sekmīgi 21. gadsimta preču, piemēram, dronu un wifi ierīču ražotāji. Tajā pašā laikā lielākais “robs” rūpniecības struktūrā ir 20. gadsimtam raksturīgie produkti, kā sadzīves elektrotehnika, arī automašīnas, ja runājam par gala produktiem, nevis detaļām. Padzīt “veco” tirgus ekonomiku 20. gadsimta preču ražotājus no viņu tirgiem ir ļoti grūti. Tāpēc Latvijas rūpniecībai nāksies paļauties uz produktiem, kas ir radušies kopš mūsu neatkarības atgūšanas, sniedzot iespējas mūsējiem startēt līdz ar pārējo pasauli, kā arī attīstīt tradicionālās prasmes ar jaunām niansēm.

Pasaulei ir un arī nākotnē būs vajadzīgas preces, kurās nav mikroprocesoru, nanotehnoloģiju,  mākslīgā intelekta un citu modes vārdiņu. Vēl ļoti ilgi  būs vajadzīga cilvēku intuīcija saskarsmē ar reālo pasauli, kas liedz it kā vienkāršu preču ražošanas pilnīgu automatizāciju. Šajās nozarēs ir grūti gūt izcilus ienākumus, taču tās spēj nodrošināt labu iztikšanu lielam skaitam cilvēku, veidojot gluži pieklājīgu naudas plūsmu tautsaimniecībai.