Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Deflācijas bauda kļūst arvien dziļāka
Latvijas ekonomika jau trīs gadus met līkločus uz inflācijas un deflācijas robežas, bet aprīlī deflācija bija lielākā kopš 2010. gada jūnija, cenām gada griezumā samazinoties par 0.8 % salīdzinājumā ar 0.6 % martā. Maijā deflācija visdrīzāk ir vēl vairāk padziļinājusies, bet virzība uz inflācijas pusi atsāksies jūnijā. Vidējā inflācija šogad varētu būt tikai pāris procenta desmitdaļas virs nulles.
Ļoti zemā līmenī noslīdējusi pakalpojumu cenu inflācija, līdz tikai 0.8 % gada griezumā, kas ir zemākais līmenis kopš 2013. gada septembra. Tas ir nedaudz pārsteidzoši, jo algu pieaugums bremzējas tikai mazliet. Iespējams, ka pēc eiro ieviešanas pakalpojumu sniedzēji bija pārspīlējuši ar cenu noapaļošanu uz augšu un tagad, tā teikt, ar taustes palīdzību meklē ienākumus maksimalizējošu cenu līmeni, kas ne vienmēr ir tik augsts, kā pirmajā brīdī šķiet. Ļoti precīzs pakalpojumu nozaru temperatūras mērītājs ir frizētavu pakalpojumu izmaksas — te ļoti liela izmaksu daļa ir algas, darbojas nelieli uzņēmumi, kuri operatīvi reaģē uz tirgus līdzsvaru. Cenu kāpums te bijis mazākais kopš 2013. gada janvāra, bet laiks ap eiro ieviešanas brīdi ir kā lēzena cenu kāpuma viļņa augstākais punkts.
Savukārt preču cenu izmaiņas turējās dziļi deflācijas teritorijā, atkārtojot iepriekšējā mēneša rezultātu ( - 1.4 %), galvenokārt jau labi zināmā importa izmaksu sarukuma dēļ. Gada otrajā pusē šī līkne strauji virzīsies uz pretējo pusi.
Gada deflāciju veidojošo faktoru kopumā pārliecinoši dominē degviela —atskaitot to, kopējais cenu indekss būtu bijis nemainīgs. Ļoti strauji krīt gaisa ceļojumu izmaksas, deflācija šajā jomā padziļinās, sasniedzot 23.6 % gada griezumā. Lai arī straujākais naftas cenu kritums jau aiz muguras, gāzes importa cenās tas atspoguļojas ar kavēšanos, tāpēc aprīlī sasniegts lielākais siltumenerģijas izmaksu kritums kopš 2010. gada.
Patērētājiem ir jāizbauda deflācija apstākļos, kad šo procesu rada nevis ekonomiskā krīze, bet importa izmaksu kritums. Mūžīgi šāds laimīgs apstākļu salikums neturpināsies. Jau šī gada beigās gada inflācija varētu būt tuvu 2 %. Tam būs negatīva ietekme uz reālo ienākumu kāpumu. Taču tas vēl nenozīmē, ka šis kāpums bremzēsies ļoti krasi, jo situācija darba tirgū visdrīzāk strauji nemainīsies par spīti grūtībām atsevišķās ekonomikas nozarēs, pirmkārt, celtniecībā un tranzītbiznesā.