Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Atskatoties Eiropas vēsturē, redzams, ka ieguldījumi nekustamajos īpašumos ir bijis viens no populārākajiem investīciju veidiem privātpersonu vidū un ierindojas augstāk nekā automašīnas. Protams, mūsdienās, šķiet, nekas nevar pārspēt viedtālruņus, tomēr tie nav izturīgi un bieži ir jāmaina. Ja cilvēkam nav sava profila sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, Instagram un WhatsApp, tad viņš nemaz neeksistē, vai ne? Vienlaikus, ja viņam nav mājas vai auto, to vienmēr var nepieciešamības gadījumā izīrēt, bet viedtālruni diez vai izvēlēsies izīrēt nevis pirkt.
Drīz sāksim braukt ar automašīnām, kas pašas sevi vada. Un tas nozīmē, ka jauni, elastīgi risinājumi padarīs auto īres un koplietošanas pakalpojumus arvien populārākus. Labs sabiedriskā transporta tīkls un stāvvietu maksu palielināšana pilsētās arī samazina motivāciju iegādāties automašīnu, jo tās vērtība samazinās par vairāk nekā 10% brīdī, kad pēc iegādes ar to izbrauc no salona. Turpretim nekustamie īpašumi vēl ilgu laiku būs pievilcīgs ieguldīšanas veids, jo cilvēkiem labāk patīk īpašumtiesības nekā īre, ja viņi var atļauties īpašumu nopirkt.
Kāpēc nekustamie īpašumi ir tik pievilcīgi?
Ir divi galvenie iemesli, kāpēc īpašumu pirkšana Eiropā joprojām ir populārāka par īri. Pirmais – cilvēku vēlme būt drošībā un veidot dzīvojamo telpu tādu, kas sagādātu prieku un labsajūtu. Īpašniekam ir vairāk brīvības un arī motivācijas to darīt nekā īrniekam.
Otrais iemesls ir cilvēku dabiskā vēlme iegūt īpašumā kaut ko ar paliekošu vērtīgu, kas dod papildu drošību ģimenei – un vārdu savienojums “nekustamais īpašums” par to liecina. Īres maksa ir ikmēneša izdevums, kamēr īpašums ir ieguldījums nākotnē. Citiem vārdiem, īpašums ļauj cilvēkiem veidot uzkrājumus. Protams, ir nianses, jo ne visi nekustamie īpašumi rada ienākumus un saglabā vērtību. Piemēram, lielas un skaistas muižas pērk to vēsturiskās vērtības un prestiža dēļ, kas atsver izdevumus.
Nekustamie īpašumi nav jāreklamē, jo eiro bāzes likmes ir negatīvas
Fakti runā paši par sevi. Tas ir, pievilcīgi nekustamie īpašumi ar labu atrašanās vietu ilgtermiņā spēj saglabāt savu vērtību. Tomēr ir jāatzīst, ka nekustamie īpašumi ir riskants aktīvu veids, jo cenas gadu no gada var svārstīties tāpat kā akciju indeksi. Ir nekustamie īpašumi lielās pilsētās, kuru cenas var turpināt traukties debesīs, un rietošas zvaigznes, kas nerada nekādu interesi par ar cenām, kas ir tuvu nullei.
Apgalvojums, ka nekustamie īpašumi kā aktīvu veids ilgākā laikā sekmīgi saglabā savu vērtību, Eiropā drīzāk mēdz būt kā likums, nevis izņēmums. Proti, kopš 2006. gada mājokļu cenas (Eurostat House Price Index) vairākumā Eiropas valstu ir pat augstākas, nekā tās bija pirmskrīzes augstākajā punktā.
Cenu indeksi Baltijas tīģeriem Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir apmēram 40-60% augstāki nekā tie bija 2006. gada sākumā. Ņemot vērā straujāku ienākumu pieaugumu, varētu sagaidīt, ka nekustamo īpašumu cenu pieaugums Baltijas valstīs būtu par apmēram 20% ātrāks nekā eirozonā. Tomēr īpašumu cenu kāpums šajā periodā acīmredzami atpaliek no nekustamo īpašumu cenu kāpuma līderiem Zviedrijas un Norvēģijas, kur cenas kopš 2006. gada sākuma augušas par 100%.
Kamēr cenas Igaunijā jau ir nedaudz augstākas nekā 2007. gada pirms krīzes virsotnē, tās atkārtota iekarošana Latvijā un Lietuvā prasīs ilgāku laiku, ņemot vērā pašreizējā cenu kāpuma tempu. Tomēr šobrīd pircēju situācija tirgū ir daudz labāka, jo ekonomikas attīstība un kredītu pieaugums ir sabalansēts un ienākumi ir augstāki. Cenu pieaugums, kas ir stabils un mērens, vienmēr ir labāks no iedzīvotāju labklājības viedokļa, nekā lēcienveidīgs un ienākumu kāpumu pārsniedzošs.
Ir jāuzsver atbildīga aizņemšanās
Ir skaidrs, ka vēlme iegādāties nekustamo īpašumu pieaugs, jo procentu likmes saglabājas zemas un aizņemšanās spēja pieaug, ko veicina algu pieaugums, kas pārsniedz cenu pieaugumu. Tomēr, pat ņemot to visu vērā, mēs nevaram ignorēt riskus, jo nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa aizdevuma saistības, kas ir jāturpina pildīt pat sliktos laikos. Pārmērīga aizņemšanās var neradīt tūlītējas aizdevumu atmaksas problēmas, bet tā var radīt nevajadzīgu stresu un nepieciešamību samazināt izmaksas citās ģimenei svarīgās jomās (piemēram, bērnu vaļasprieki un izglītība).
Atbildīga aizņemšanās ir gan aizdevēja, gan investora pienākums. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes sāpīgās mācības kļūst par pagātni, tāpēc ir svarīgi nodot vecāku cilvēku pieredzi jaunajām paaudzēm.
Tas nenozīmē, ka jaunām ģimenēm būtu jāatsakās no mājokļa iegādes plāniem, kas uzlabo viņu dzīvi un drošību, ja viņiem ir izdevies iekrāt pietiekami daudz naudas. Bet vienlaikus ir svarīgi, lai viņi objektīvi novērtē savas finansiālās iespējas, un ieguldījumi, kurus viņi nākotnē veiks, būtu veiksmīgi un sniegtu prieku. Veselais saprāts saka, ka parādi ir jāatmaksā. Tāpēc dzīves pirmajam lielajam pirkumam nevajadzētu būt visdārgākajam īpašumam vai jaunākajam auto. Protams, cilvēkiem ir izvēles brīvības, bet bankām ir pienākums noraidīt aizņēmumu pieteikumus, kas nepārprotami ir pārāk optimistiski. Tomēr tas viss kalpo vienam mērķim – klientu apmierinātība vienmēr ir pirmajā vietā.
Baltijas valstu iedzīvotāju ticība nekustamajiem īpašumiem ir sevi attaisnojusi, jo aktīvu vērtības pieauguma lielākā daļa Eiropā ir bijusi tieši nekustamajos īpašumos. Ņemot vērā dažādus avotus, redzams, ka apmēram 80% mājsaimniecību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pieder mājoklis, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā vidēji eirozonā. Pieaugot labklājībai, līdzās nekustamajam īpašumam, kas ir atkarīgs no vietējās ekonomikas, var augt arī citi ģimeņu aktīvi, tostarp pensiju uzkrājumi. Globāli izvietoti finanšu aktīvi papildina nekustamos īpašumus Eiropā un palīdz cilvēkiem izkliedēt investīciju riskus, samazinot mājas tirgū notiekošā ietekmi.