Regulējiet temperatūru 

Piemērota gaisa temperatūra nāk par labu gan komfortam, gan mājinieku veselībai un budžetam. Mazliet vēsākos mājokļos ietaupās siltuma enerģija, tamdēļ samaziniet telpu temperatūru par 1 °C, un siltuma patēriņš samazināsies pat par 5 %! Ja izmantojat arī elektrisko sildītāju, regulējiet tā temperatūru – jo tā augstāka, jo vairāk elektrības tas patērēs. Lai strauji sasildītu telpu, sākotnēji sildītāju ieslēdziet uz maksimālo jaudu, vēlāk noregulējiet tā temperatūru uz zemāku. Tāpat arī neaizklājiet elektrisko sildītāju ar aizkariem un mēbelēm.

Mājokļa optimālā temperatūra apkures sezonā dienā ir no +20 līdz +22°C, savukārt naktī temperatūru ieteicams pazemināt par 3–4°C, nodrošinot labāku miegu un stiprinot imunitāti. Ja vien jūsu mājās tas ir iespējams, pielāgojiet temperatūru katrai telpai. Virtuvē, kur rodas siltums gatavojot, optimālā gaisa temperatūru būs no +19 līdz +21°C, viesistabā un vannas istabā no +20 līdz +22°C, bet guļamistabā no +17 līdz +18°C. Bet, dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, samaziniet apkures temperatūru robežās no +16°C līdz +18°C. Ielāgo, jo zemāka telpu temperatūra, jo mazāks enerģijas patēriņš!

Uzmaniet logus

Vai zināt, kāds ir siltuma īsākais ceļš uz brīvību? Logi un durvis, kas var radīt līdz pat 20% no ēkas siltuma zudumiem. Ķeriet siltumu tur, kur tas var izsprukt visžiglāk – pat tikai logu un durvju noblīvēšana ļaus paturēt vismaz 5% no mājas siltuma.

Logi norobežo jūs un siltumu no ārpasaules, tāpēc vērts tiem pievērst īpašu uzmanību. Atbilstoši izvēlēti un kopti tie efektīvi kalpos pat 20 vai 30 gadu!

Būtiskākie kritēriji, izvēloties logus, ir siltumizolācija, gaisa caurlaidība, vēja slodžu noturība, akustiskās īpašības un drošības klase. Pirmā stāva iemītniekiem ieteicams izvēlēties logus ar augstāku drošības klasi, bet izturībai pret vēja slodzēm jābūt augstākai piektā stāva logiem. Dzīvojot lauku idillē, logu akustiskās īpašības nav tik svarīgas, bet, dzīvojot pilsētas centrā vai netālu no dzelzceļa, tas var būt viens no noteicošajiem faktoriem. Ja ēkā bieži ir paaugstināts mitruma līmenis, ieteicams izvēlēties PVC vai alumīnija, nevis koka rāmja logus. Izvērtējiet savas vajadzības un izvēlies piemērotākos!

Arī vislabākajiem logiem nepieciešama apkope, tādēļ reizi gadā novērtējiet logu vizuālo stāvokli, pārbaudiet blīvgumijas un ieeļļojiet kustīgās detaļas. Blīvgumijas ir loga daļa, kas nolietojas visstraujāk, 10–15 gadu laikā. Lai pagarinātu blīvgumiju darba mūžu, apstrādājiet tās ar speciālu gumijas aizsarglīdzekli! Slikts blīvējums var veicināt mitruma uzkrāšanos starp loga rāmi un vērtni, uz blīvgumijām var veidoties pelējums, kas ilgtermiņā kaitē mājinieku veselībai un pašām blīvgumijām. Tomēr satraukumam nav pamata – ja blīvgumijas ir bojātas, tās ir iespējams nomainīt.

Neaizturiet ēkas elpu

Pareizi izbūvēta ventilācijas sistēma rūpēsies ne tikai par iekštelpu gaisa kvalitāti un mājas iedzīvotāju komfortu, bet arī par ēkas ilgmūžību un energoresursu efektīvu izmantošanu. Lai gaisa apmaiņa mājoklī notiktu pareizi, jāievēro trīs aspekti – gaisa pieplūde, gaisa cirkulācija un gaisa nosūce.

Dabiskā ventilācija balstās uz gaisa cirkulācijas īpašībām spiediena vai temperatūras starpības rezultātā. Svarīgi atcerēties, ka tās nosūces kanālus nedrīkst noslēgt vai to priekšā uzstādīt ventilatorus, kas nestrādā visu diennakti – kad ventilators nestrādā, ventilācija nefunkcionē. Ņemiet vērā arī to, ka daudzdzīvokļu namu dzīvokļos jebkura iejaukšanās būves pamatkonstrukcijās, piemēram, dabiskās ventilācijas pārbūvēšana bez saskaņojuma vai tvaika nosūcēja pievienošana nosūces kanālam virtuvē nav pieļaujama un tiek uzskatīta par patvaļīgu būvniecību.

Mehāniskās ventilācijas gadījumā gaisa apmaiņu nodrošina ventilācijas iekārta. Svaigā gaisa pieplūdes kanālus ieteicams uzstādīt telpās, kur īpaši nepieciešams svaigais gaiss, piemēram, guļamistabā un dzīvojamajā istabā. Gaisa nosūces kanālus savukārt ieteicams uzstādīt virtuvē, vannas istabā un tualetē. Pievērsiet uzmanību, lai svaigā gaisa pieplūdes kanāli un iekštelpu gaisa nosūces kanāli, kas atrodas ēkas ārpusē, nav uzstādīti tuvu vienu otram, lai ventilācijas iekārta neiesūktu atpakaļ tikko izplūdušo gaisu.

Gandrīz visas mūsdienu ventilācijas iekārtas ir aprīkotas ar mitruma vai CO₂ sensoru, kas automātiski regulē parametrus, lai nodrošinātu telpās atbilstošu gaisa kvalitāti. CO₂ līmenim telpā nevajadzētu pārsniegt 800 ppm virs āra gaisa CO₂ rādītāja, kas ir 350 – 400 ppm. Par pieņemama gaisa kvalitāti uzskata CO₂ koncentrāciju līdz 1000 ppm. Savukārt ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir robežās no 40% līdz 60%. Ja izvēlēsieties ventilācijas iekārtu ar rekuperāciju, tā atgūs siltumu no nosūces gaisa un ar to uzsilda svaigo pieplūdes gaisu, kas ļauj atgūt pat līdz 90% no nosūces gaisā esošā siltuma! Tas ļaus noķert siltumu īpaši veiksmīgi un samazināt izmaksas par apkuri.

Atcerieties, ka ventilācijas iekārtu filtri ir regulāri jāmaina, lai netiktu ietekmēta gaisa kvalitāte un traucēta iekārtu darbība, samazinot to energoefektivitāti. Filtru nomaiņas biežums var būt atšķirīgs, to ietekmē iekārtas veids, noslodze, āra gaisa piesārņojums un ēkas atrašanās vieta. Lai gūtu plašāku ieskatu par ēku ventilācijas sistēmu veidiem un to izmantošanu, aicinām ieskatīties Elektrum energoefektivitātes speciālistu sagatavotajos ieteikumos.

Arī mājai nepieciešams kažociņš

Lai novērstu nekontrolētu gaisa apmaiņu un siltuma zudumus caur ēku norobežojošajām konstrukcijām, jāparūpējas par ēkas funkcionālajām barjerām – mūsu platuma grādos ir nepieciešama vēja barjera, siltuma barjera jeb siltumizolācija un hermētiskā barjera. Vēja barjera darbojas kā vairogs pret vēja un ārējā mitruma iedarbību uz ēkas konstrukcijām. Ēkas tvaika jeb hermētiskuma barjera pasargā ēkas konstrukcijas no iekšpuses, aizturot mitro iekštelpu gaisu. Siltumizolācija un ēkas gaisa blīvējums nodala āra klimatu no iekštelpu klimata. Ziemā siltais iekštelpu gaiss caur ēkas konstrukcijas elementiem virzās uz āru, kur hermētiskā barjeras aizkavē gaisa plūsmu, samazinot siltuma zudumus.

Ja gaisa plūsma caur siltumizolācijas slāņiem notiek nekontrolēti, atsevišķos punktos izolācija var atdzist straujāk. Jo tuvāk ēkas ārsienai tas notiek, jo lielāka ir iespēja rasties kondensātam. Ja pamaniet kondensātu, neatstājiet to bez ievērības, jo tas var radīt nopietnus bojājumus, nesošās konstrukcijas var zaudēt savu izturību un atsevišķi siltumizolācijas slāņi var pārstāt veikt savas funkcijas. 

Saturs tapis sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru. Aicinām skatīt citus ieteikumus energoefektivitātē EsmuEfektivs.lv