Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrība nav pasargāta pret finanšu krāpniecības riskiem – 71% aptaujāto norādījuši, ka sabiedrība valstī kopumā ir pakļauta dažādiem finanšu krāpšanas mēģinājumiem un shēmām, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.*

Salīdzinoši neliela daļa aptaujāto (10%) uzskata, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji ir drošās rokās un ir pasargāti pret jebkādiem finanšu krāpniecības mēģinājumiem, tostarp krāpnieciskiem zvaniem un e-pastiem. Tomēr izteikts vairākums respondentu (71%) uz esošo situāciju raugās citādāk – 26% uzskata, ka sabiedrība kopumā ir ļoti neaizsargāta, savukārt 45% jūtas, ka tā ir daļēji neaizsargāta. Aptaujas rezultāti liecina, ka visnedrošāk par situāciju jūtas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem. 

“Ņemot vērā, ka krāpnieku aktivitāte arvien ir augsta, ikvienam svarīgi saglabāt modrību un rūpes par savu finanšu drošību. Lai samazinātu risku nokļūt krāpnieku rokās, vienmēr nepieciešams kritiski izvērtēt jebkuru aizdomīgu vai neierastu saziņu. Ja saņemtā ziņa izraisa zināmu emocionālu reakciju, piemēram, bailes vai tieši pretēji azartu, kā rezultātā jums ir vēlme nekavējoties rīkoties, tad tas ir īstais brīdis, lai paņemtu pauzi un pārbaudītu saņemtās informācijas patiesumu,” stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Vairums tic, ka spēj atpazīt un izvairīties no krāpniekiem

Neraugoties uz iedzīvotāju nedrošību, vairāk nekā puse aptaujāto (68%) norādījuši, ka jūtas pārliecināti un uzskata, ka spēj atpazīt un izvairīties no finanšu krāpniecības mēģinājumiem. Vispārliecinātāk par savām spējām jūtas respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vismazāk pārliecinātie ir vecāka gada gājuma iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

“Lai gan krāpnieki regulāri atrod jaunas metodes, kā apmānīt iedzīvotājus, ir svarīgi saglabāt kritisko domāšanu, lai pēc iespējas ātrāk spētu pamanīt manipulācijas mēģinājumus. Krāpnieki galvenokārt darbojas ar cilvēku emocijām – rada mākslīgu steigu, emocionālo spriedzi, cenšas izraisīt bailes un paniku, veidojot ilūziju, ka noticis kaut kas slikts. Tāpat tiek manipulēts arī ar patīkamām emocijām, piemēram, radīts azarts un ticība, ka iespējams ātri un viegli nopelnīt. Svarīgs brīdinājuma signāls, kas bieži vien liecina par krāpniecības mēģinājumu, ir bankas datu vai citas sensitīvas informācijas pieprasīšana,” uzsver Marija Celma.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.