Latvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām, liecina Luminor bankas veiktā aptauja*. Tomēr kaimiņos šādu cilvēku ir vairāk – Lietuvā 16%, bet Igaunijā 22%. Kā norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, Latvijas iedzīvotāji pensiju jautājumos pamazām kļūst apzinātāki. Taču vienlaikus tiek izgaismota arī būtiska problēma – nereti cilvēki joprojām atliek pensijas uzkrājuma veidošanu uz vēlāku.

Īstais laiks krāt nākotnei ir tagad

Jebkura vilcināšanās uzkrājumu veidošanas jautājumā ilgtermiņā var radīt finansiāli smagas sekas. Šī gada rezultāti liecina, ka situācija nedaudz uzlabojas, jo pērn 12% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka nekrāj vecumdienām vispār.
Balstoties uz šā gada aptaujas datiem, 33% no tiem iedzīvotājiem, kuri nekrāj pensijai, norāda, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ir neaizdomāšanās par pensiju. Īpaši izteikti tas novērojams jauniešu vidū – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse aptaujāto, kuri nekrāj pensijai, atzīst, ka vienkārši vēl nav sākuši par to domāt. 

“Jo agrāk cilvēks sāk krāt savām vecumdienām, jo mazāki ikmēneša ieguldījumi būs nepieciešami, lai sasniegtu līdzvērtīgu rezultātu vēlāk. Tādēļ neaizdomāšanās par pensiju laikus kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz finansiālu drošību nākotnē. Tas ir signāls, ka sabiedrībā joprojām pietrūkst izpratnes par nepieciešamību laikus plānot nākotni. Jaunieši bieži vien uzskata, ka pensija ir pārāk tālu, taču tieši viņiem ir visvairāk laika, lai ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem panāktu būtisku rezultātu savai nākotnei. Vecumdienu labklājība neveidojas automātiski – tā ir apzināta izvēle, kas jāizdara laicīgi. Pat ja sākumā ieguldījums šķiet mazs, tieši regularitāte un laiks ir galvenie sabiedrotie, kas var nodrošināt stabilu un cienīgu pensiju,” uzsver Atis Krūmiņš.

Neuzticība sistēmai, inflācija vai darbs līdz mūža galam?

Savukārt 20% no tiem, kuri neveido uzkrājumus, to pamato ar neuzticēšanos pensiju sistēmai – šo iemeslu Latvijā norāda katrs piektais, un tas ir tikai nedaudz zemāks rādītājs nekā Lietuvā (21%) un Igaunijā (24%). Latvijā šī skepse visbiežāk izskan no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. 

Tāpat 19% aptaujāto pauduši pārliecību, ka uzkrāt nav jēgas, jo uzskata, ka nauda zaudēs vērtību līdz brīdim, kad iestāsies pensijas vecums. Šo pieņēmumu visbiežāk pauž cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (35%), kas var būt saistīts gan ar pieredzi inflācijas apstākļos, gan ar bažām par finanšu tirgu ilgtermiņa stabilitāti. Taču ilgtermiņa investīcijās svārstības ir neatņemama sastāvdaļa, un tieši laicīga, pakāpeniska uzkrājumu veidošana palīdz izlīdzināt riskus.

Interesanti, ka 8% aptaujāto vispār neplāno doties pensijā. Šī attieksme ir būtiski izplatītāka tieši vīriešu vidū, kur šādu atbildi norādījuši 15%, kamēr sieviešu vidū tikai 2% aptaujāto. Tas var liecināt gan par atšķirīgu pieeju dzīves plānošanai, gan par dažādiem darba un karjeras modeļiem. Reģionālās atšķirības arī ir manāmas, piemēram, visbiežākā neuzticība pensiju sistēmai ir Zemgalē (36%), bet Vidzemē lielākā daļa nav par to domājuši (41%).

Tomēr kopumā šie dati rāda pozitīvu virzību, un Latvijā cilvēki kļūst aizvien apzinīgāki attiecībā uz savas finansiālās nākotnes plānošanu. Tāpēc būtiski ir turpināt informēt un izglītot sabiedrību par uzkrājumu nozīmi, jo katrs savlaicīgi spertais solis var kļūt par izšķirošu ieguldījumu. Jo īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuriem šobrīd ir lielākais potenciāls ar nelieliem ieguldījumiem panākt ievērojamu rezultātu nākotnē. Kapitāls nerodas vienā dienā – tas ir ilgstošs un pakāpenisks process, ko vērts sākt jau šodien.