Jānis Zagorskis: Būvniecības nozares apjoms sasniedz pēdējās desmitgades augstāko punktu / Būvniecības apgrozījums 2 miljardi eiro | Luminor
Jānis Zagorskis, Luminor lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs

Jānis Zagorskis, Luminor lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs

Būvniecības nozare 2018. gadā turpinājusi strauju izaugsmi. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018. gada divpadsmit mēnešiem uzrāda būvniecības nozares apjoma pieaugumu par 21,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Lai radītu skaidrāku priekšstatu par nozares lielumu un izaugsmes tempu, procentuālo pieaugumu varam pārvērst absolūtos skaitļos. Būvniecības apjoms aizvadītā gada divpadsmit mēnešos ir 2,18 miljardi eiro. Šāds rezultāts nozīmē, ka nauda būvniecības nozarē 2018. gadā ir ieplūdusi par 443 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā un par 753 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu.

Augusi gan ēku, gan inženierbūvju būvniecība

Pozitīva izaugsme 2018. gada divpadsmit mēnešos vērojama abos pamata segmentos: ēku būvniecībā pieaugums ir par 25,6%, inženierbūvju – par 11,6%.

Attiecībā uz ēku būvniecību izaugsmi uzrāda gan nedzīvojamo, gan dzīvojamo ēku būvniecības segmenti, sasniedzot attiecīgi 918 miljonus eiro (salīdzinājumam ‒ 754 miljonus eiro 2017. gada divpadsmit mēnešos) un 300& miljonus eiro (216 miljonus eiro 2017. gada divpadsmit mēnešos) apjomu naudas izteiksmē.

Inženierbūvju būvniecības apjoms ir 961 miljons eiro (765 miljoni eiro 2017. gada divpadsmit mēnešos), kurā lielāko īpatsvaru aptuveni 45% veido autoceļu, lidlauku un sliežu ceļu būvniecība, kurai seko maģistrālo un vietējo cauruļvadu izbūve.

Tādējādi, sadalot visu būvniecības nozari trīs segmentos, inženierbūvju un nedzīvojamo ēku būvniecība veido aptuveni līdzvērtīgu 44% un 42% īpatsvaru kopējā nozares grozā, attiecīgi 14% ir dzīvojamo ēku būvniecība, kurā būtiski lielākais īpatsvars ir triju un vairāku dzīvokļu ēku būvniecībā, kas faktiski nozīmē komerciālos projektus, nevis ģimeņu ēkas.

Līdzīgs segmentu īpatsvars kopējā būvniecības grozā bijis arī 2017. gadā un iezīmē pēdējo divu gadu līdzīgas attīstības tendences, pieaugot kopējam apjomam.

Pēc 10 gadu pārtraukuma būvniecības nozare sasniedz 2 miljardu robežu

Būvniecības nozare aizvadītajā gadā pēc desmit gadu pārtraukuma ir sasniegusi 2 miljardu eiro robežu. Tas ir izdevies, pateicoties stabilam pieprasījumam visos galvenajos pamata segmentos. Rezultātu ir veicinājis pieprasījuma pieaugums no privātā sektora, par ko liecina pieaugums ēku, īpaši dzīvojamo ēku, būvniecības segmentā. Otrs iemesls ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu realizācijas aktīvāka atsākšana, kas palielinājusi arī publiskā sektora pasūtījumu apjomu.

Nozares atkarība no atsevišķiem lieliem projektiem

Nelielā tirgū, kāds ir Latvija, būvniecības nozares kopējais rezultāts ir atkarīgs no atsevišķiem lieliem projektiem, kuri tiek realizēti valstī. Būvniecības līgums, kura apjoms lēšams 50 miljonu vai pat 100 miljonu apmērā, ir līdzvērtīgs aptuveni 5% no nozares ikgadējā apjoma. Ar šādu tendenci esam saskārušies iepriekš un jārēķinās arī nākotnē. Īpaši jūtīgi tas var attiekties uz periodu, sākot ar 2021. gadu, ja lielos infrastruktūras projektus, kuru līdzfinansējumā tiek izmantoti Eiropas Savienības budžeta perioda 2014.‒2020. gadam fondu līdzekļi, neaizstās līdzvērtīgi privātā un publiskā sektora pasūtījumi. Vērtējot šādā griezumā, tādi nākotnes projekti kā, piemēram, Rail Baltica, maģistrālie autoceļu infrastruktūras projekti kļūst īpaši nozīmīgi, raugoties no kopējās nozares perspektīvas.

Būvniecībā saasinās konkurence par fiziskām darba rokām

Nozarei strauji augot, par akūtu problēmu kļuvusi darbinieku pieejamība. Faktiski mēs piedzīvojam situāciju, kurā dominē būvnieku atkarība no fiziskām darba rokām. Nozarē svarīga loma ir tiem uzņēmumiem, kuri pašu spēkiem nodarbina lielu skaitu darbinieku. Lai īstenotu projektu, arī lielajām būvniecības kompānijām nākas rēķināties ar apakšuzņēmēju prasībām, kurās faktiski koncentrējas lielākais skaits darbinieku. Vienlaikus ir saasinājusies konkurence starp pašiem būvuzņēmējiem par darbinieku noturēšanu. Rezultātā uzņēmumi ir spiesti pacelt algas, un šī tendence atspoguļojas darbaspēka izmaksu datos. Strādnieku darba samaksa 2018. gadā ir augusi ceturksni no ceturkšņa, sasniedzot 8,3% pieaugumu gada griezumā.

Pasūtītājs nogaida, baidoties no sadārdzinājuma

Straujam nozares kāpumam sekojis būvniecības izmaksu kāpums, kas aizsācies 2017. gada 1. ceturksnī un turpinās šobrīd. Tirgū vērojamas pirmās iezīmes, kur potenciālie pasūtītāji atliek savus investīciju plānus uz vēlāku, cerot uz būvniecības izmaksu stabilizāciju. Investoru galvenie iemesli šādam lēmumam ir sadārdzinājums, kas pārsniedz projektam atvēlētos investīciju līdzekļus, kā arī bažas par riskiem, saistītiem ar projektu pabeigšanu noteiktos termiņos.

Šāds scenārijs, iespējams, ir pat labvēlīgs būvniecības nozarei, jo izbalansē pieprasījumu, to pārceļot uz nākotni. Riski, protams, rodas situācijā, ja pasūtītājs atsakās no projekta realizācijas vai atvēlēto finansējumu nav iespējams atlikt uz nākotni, piemēram, realizējot projektu ar Eiropas Savienības fondu vai banku atbalstu, kur finansējums pieejams noteiktā periodā.

Tuvāko divu gadu perspektīva pozitīva, tālāka nākotne vēl miglā tīta

Raugoties nākotnes perspektīvā, tuvāko divu gadu griezumā diezgan droši var prognozēt pozitīvu būvniecības izaugsmi, iespējams, sabremzējoties pašam izaugsmes tempam. Īstenošanas stadijā ir nozīmīgi būvniecības projekti, kuri turpināsies nākamajos gados, un tas skar visus segmentus. Būvniecības pieprasījumu veicinās arī pieejamie Eiropas Savienības fondi.

Zemāku attīstības tempu nekā aizvadītajos divos gados varētu piedzīvot dzīvojamo māju būvniecība, un tam ir divi iemesli. Tirgū jau ienākuši jauni projekti, kuru akumulēšanu pieprasījums nespēj nodrošināt. Otrkārt, dzīvojamo ēku gala pircēji ir iedzīvotāji, kuri ir jūtīgi attiecībā uz cenu pieaugumu gala produktam, kas savukārt ir neizbēgams, projektu realizējot augstākajā nozares punktā.

Tālākās 3‒5 gadu nākotnes nozares attīstību šobrīd ir grūti prognozēt. No vienas puses, tirgū redzamas vairāku lielu projektu ieceres, kas skar publisko infrastruktūru, starp kurām var minēt pilnīgi jaunu dzelzceļa mezglu izbūvi, koncertzāles izbūvi, jaunu mazumtirdzniecības ķēžu ienākšanu tirgū, projekti, kas saistīti ar Aizsardzības un Tieslietu ministrijas iecerēm infrastruktūras atjaunošanā un izbūvē. Vai šīs ieceres izdosies realizēt dzīvē un vai tās pārvērtīsies konkrētos līgumos, lielā mērā atkarīgs no tā, vai atradīsies nauda to realizācijai. Raugoties ilgtermiņā, nozarē ir svarīgi stabilizēt privātā sektora pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem, tādejādi mazināt nozares lielo atkarību no publiskā sektora.

Būvniecības nozares kapacitāte pamazām tuvojas maksimālai robežai

Vērtējot būvniecības nozares kapacitāti Latvijā, šobrīd neesam tālu no maksimālās robežas. 2,5‒2,7 miljardi eiro varētu būt kritiskā robeža, kuras ietvaros esošie tirgus dalībnieki esošajos tirgus apstākļos spētu kvalitatīvi apkalpot. Lielāka apjoma apkalpošanai būtu nepieciešams nozares ilgtermiņa attīstības redzējums, kas primāri ietvertu risinājumus darbaspēka pieejamības nodrošināšanai. Tāpat tas ietvertu arī savlaicīgu redzējumu no publiskā sektora puses attiecībā uz pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem lielu publisko projektu realizācijai, kas līdz šim bijis svārstīgs kā amerikāņu kalniņi.

Jānis Zagorskis
Luminor lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs