Ekonomikai trūkst ūdens | Luminor
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Par 2019. gada 1. ceturkšņa IKP datiem

Šī gada pirmā ceturkšņa IKP izmaiņu sākotnējais novērtējums ir viegli pārsteidzošs. Varēja gaidīt izaugsmes bremzēšanos, taču izziņotie dati vēsta, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP samazinājies par 0,3%. Līdz ar to IKP kāpums gada griezumā noplacis līdz 2,8%.

Nepārsteidz, ka rūpniecības pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies. Biju pieņēmis, ka pievienotās vērtība nozarē ir pat samazinājusies par 1%, jo laika apstākļu “apskādētā” enerģētika rada tik lielu ietekmi, ka pat spēcīgais apstrādes rūpniecības pieaugums, kas varētu būt virs 5%, nevar to kompensēt.

Celtniecības pieaugums (+6%) ir daudz mazāks, nekā vidēji pērn, taču tas bija sagaidāms. Taču vājāks par iepriekš nojaušamo ir pakalpojumu nozaru kopējais sniegums, to pievienotā vērtība augusi par 3%, kaut varēja gaidīt pieaugumu par 4%. Pakalpojumu sektoru pamatā veido mēreni un stabili augošas iekšzemes pieprasījuma nozares, kā arī dinamiskas, bet svārstīgas eksporta nozares, kuru rezultātus atsevišķos ceturkšņos ir grūti uzminēt, tā teikt, gaidīsim sīkākus statistiķu paskaidrojumus pēc mēneša.

Arī tad, ja ziņa par IKP samazināšanos 1.ceturksnī pret pērnā gada nogali tiks apstiprināta, maz ticams, ka tas ir bijis recesijas sākums. Izaugsmes nosacījumi nav tik labvēlīgi, kā pagājušogad, taču nav arī slikti. Pasaules ekonomika kopš pērnā gada beigām ir zaudējusi tempu, taču šķiet, ka ir stabilizējusies zemākā, bet joprojām augšupvērstā trajektorijā. Eirozonas IKP pieaugums gada sākumā pat paātrinājās līdz 0,4% no 0,2% pērnā gada nogalē. Jācer, ka Latvijas vājuma brīdi turpmākajos ceturkšņos palīdzēs pārvarēt spēcīgā attīstība Igaunijā un Lietuvā. Dienvidu kaimiņvalstī 1.ceturksnī IKP pieaugums paātrinājās līdz 3,9%, rūpniecības un tirdzniecības dati signalizē par spēcīgu izaugsmi arī aiz mūsu ziemeļu robežas. Bažas rada lauksaimniecība un mežu nozare jeb mežsaimniecība un kokapstrāde - satrauc gan sausums, gan koksnes produktu cenu kritums. Akmeņogļu uzkrājumi Rietumeiropā signalizē par gada sākumā spēcīgo tranzīta plūsmu iespējamu apsīkšanu.

Latvijas iekšējais ekonomikas cikls ir drīzāk labvēlīgs, pirmo reizi kopš krīzes aug mājsaimniecību kredītportfelis, darba tirgus iesilst, patērētāju optimisms ir virs vēsturiski vidējā, viņi plāno palielināt ieguldījumus mājokļos. Sākotnējie IKP dati liek domāt, ka 1.ceturksnī galvenokārt ārējos tirgos strādājošās nozares augšas krietni ātrāk nekā iekšzemes pieprasījuma nozares, taču to vājuma iemesli ir pārejoši - ne patēriņš, ne investīcijas šogad nebūs ekonomiku bremzējošs faktors.