Luminor aptauja: Latvijā cilvēki visvairāk lepojas ar savu ģimeni | Luminor

Latvijas iedzīvotāji visvairāk lepojas ar ģimeni, Latvijas dabu un cilvēkiem, kā arī saviem sasniegumiem darbā, noskaidrots Luminor aptaujā. Nosaucot trīs lietas, ar ko paši visvairāk lepojas, kopumā deviņi no desmit cilvēkiem (91%) pieminējuši ģimeni. Savukārt vērtējot, ar ko visvairāk var lepoties reģions, kurā respondents dzīvo, visbiežāk pieminēta daba un dažādi dabas objekti.

“Mēs, Latvijas iedzīvotāji, neesam raduši skaļi lepoties, lai gan tam ļoti bieži ir pamats. Tādēļ vēlējāmies noskaidrot, ar ko visvairāk lepojas cilvēki Latvijā. Īpaši iepriecina, ka teju trešdaļa aptaujāto (30%), norādījuši, ka lepojas ar saviem sasniegumiem darbā, tai skaitā, savām darba spējām, kvalitāti, un, kas īpaši svarīgi – lepojas ar darbu, kas rada prieku. Tas liecina, ka arvien vairāk apzināmies savu vērtību un arī mēs savu klientu vidū ik dienu redzam uzņēmīgus cilvēkus, ar kuru panākumiem var un vajag lepoties,” stāsta Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

“Vēsturiski mums ir problēmas ar lepošanos – bieži domājam, ka lepoties nevajag, lepnums tiek asociēts ar ko sliktu. Bet lepnums nav augstprātība, kā to dažkārt jauc. Tas, ka lepojos ar savu darbu, nenozīmē, ka esmu arogants un augstprātīgs. Lepnums ir zināt, ka tas ko daru, ir nozīmīgs, vērtīgs un noderīgs. Tas sāk jau iezīmēties jaunajā paaudzē, kas sāk vairāk novērtēt to, ko dara,” par to, ka nereti lepošanās tiek uztverta negatīvi, stāsta ārsts-psihoterapeits A. Miksons.

Visbiežāk cilvēki Latvijā lepojas ar savu ģimeni, tuviniekiem, turklāt tā atbildējuši pilnīgi visi aptaujātie Latgales reģionā. 39% aptaujāto norādījuši, ka lepojas ar Latviju, tās iedzīvotājiem un dabu, bet trešdaļa (30%) – lepojas ar darbu un sasniegumiem tajā. Teju ceturtā daļa (24%) aptaujāto lepojas ar savām rakstura īpašībām, piemēram, godīgumu, dzīvesprieku, mērķtiecību. To, cik svarīgi lepoties ar sevi, norāda arī Miksons: “Lepoties ar sevi ir vērtīgi, jo tā saglabājam gan savu emocionālo, gan fizisko veselību. Izprotot savas izjūtas – kas sanāk, kas nesanāk, ir iespējams nostiprināt savas stiprās puses, bet vājās – ja ne pārveidot, tad apzināties.”
 
Savukārt, aicināti nosaukt, ar ko var lepoties konkrētā reģionā, kur aptaujātais dzīvo, visbiežāk tika nosaukti daba kopumā un dažādi dabas objekti. Tieši to Latvijā visbiežāk uztveram par galveno mūsu vērtību – to apliecināja četri no pieciem aptaujātajiem jeb 80%. Līdztekus vispārīgākām atbildēm par lepošanos ar mežiem, jūru, ainavām, daudz minētas arī konkrētas vietas – dabasskati ar Daugavu, Ventas rumba, Gaujas Nacionālais parks, Tērvetes dabas parks, Skaņaiskalns un citas.

Kā nākamo lietu ar ko var lepoties savā reģionā, bet jau vairs 29% respondentu, norādīja cilvēkus – strādīgus, godīgus, atvērtus sava novada iedzīvotājus. Trešā biežāk pieminētā lieta – pilsētas un tās infrastruktūras attīstība, ko kopumā aptaujā norādījuši 24% respondentu, bet rezultāti augstāki ir tieši pilsētu iedzīvotāju vidū, piemēram, Rīgā šo norādījuši 43% aptaujāto. Pilsētas attīstību aptaujā raksturo gan izglītības iespējas, gan sakārtota vide, jaunas aktīvās atpūtas vietas.

Luminor, uzsākot kampaņu “Lepni būt šeit”, vēlas mudināt un motivēt cilvēkus ikdienā vairāk saskatīt un lepoties gan ar Latviju un tās skaisto dabu, kultūrvēsturisko mantojumu, gan ar sevi, paveiktiem darbiem, saviem un līdzcilvēku sasniegumiem, kā arī citām lietām. Iemesli tam ir daudz, ko pierāda arī veiktā aptauja, turklāt iemācoties vairāk lepoties, varam veicināt sabiedrības kopējo noskaņojumu, pašapziņu un izaugsmi. To uzsver arī ārsts-psihoterapeits A. Miksons: “Lepojoties vairāk, mēs augsim un attīstīsimies kā nācija. Varēsim būt daudz saliedētāki, attīstīties un būt veselāki. Mums ir daudz un dažādi ģeniāli mūziķi, arhitekti, ārsti, inovācijas, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Mums ir ļoti daudz par ko lepoties, bet tas netiek akcentēts, jo – nu ko tad mēs. Nē, gluži pretēji – esam sasnieguši ļoti daudz.”

Par pētījumu: Luminor pētījums par Latvijas iedzīvotāju lepošanos veikts sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru Norstat. Pētījuma ietvaros 2019. gada novembrī reprezentatīvā izlasē kopumā tika aptaujāti 1011 respondenti.