Pastiprinās reģionu eksportspējas kontrasti | Luminor

Latvijas reģioni specializējas dažādās eksporta nozarēs un kontrasti starp tiem palielinās, atklāj šodien prezentētais Luminor ekonomista Pētera Strautiņa veiktais pētījums par reģionu eksportspēju. Turklāt atšķirīgāks kļūst gan reģionu eksporta produktu klāsts, gan to radīto ienākumu līmenis.

Reģioni attīstītās dažādos virzienos

Pēdējo piecu gadu laikā notikušās izmaiņas reģionu eksportā iezīmē skaidru pretnostatījumu starp Rīgu un pārējo Latviju. Mūsu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne arvien vairāk specializējas pakalpojumu eksportā – IT un biznesa pakalpojumos, tūrismā un aviācijā, kamēr pārējā Latvijā attīstās preču ražošana. Vidzemē pieaug jau tā lielais meža nozares (mežsaimniecība un kokapstrāde) īpatsvars, Kurzemes un Latgales rūpniecības attīstību pirmkārt virza metālapstrāde un mašīnbūve. Reģionu specializācija sniedz priekšrocības – nozaru uzņēmumi arvien labāk viens otru papildina, aug darba tirgū pieejamo prasmju un zināšanu klāsts, taču arī rada riskus.

Kontrasti palielinās

Pētījumā eksporta devums novadu, pilsētu un reģionu ekonomikā ir vērtēts galvenokārt caur algu izmaksu prizmu. Tātad ir vērtēts, kā spēja radīt pārējā pasaulē pieprasītas preces un pakalpojumus ietekmē vietējos ienākumus. Pētījumā aptverto uzņēmumu valsts obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) maksājumi, kas izmantoti kā indikators to algu kopsummai, Rīgā pēdējo piecu gadu laikā (no 2014. gada līdz 2018. gadam) ir pieauguši par 53%, Pierīgā par 51%, Vidzemē par 48%, Zemgalē par 38%, Kurzemē par 35%, bet Latgalē par 30%. Latvijas vidējais rādītājs ir 46%.

Rīgas panākumi saistīti ar pilsētas augošo specializāciju IT un biznesa ārpakalpojumu eksportā, kas pārskata periodā bija divas straujāk augošās eksporta nozares. Vidzemes ekonomikai palīdzēja pārsteidzoši sekmīgā meža nozares attīstība šajā laikā. Pierīgas sekmes nodrošināja tās izteikti diversificētā ekonomika, strauji augot ienākumiem plašā te pārstāvēto rūpniecības nozaru spektrā. Kurzemes un Latgales vājāko dinamiku noteica šeit sākotnēji ļoti lielais ar austrumu – rietumu tranzītu saistīto uzņēmumu īpatsvars, šajā nozarē ienākumi pārskata periodā ir pat nedaudz samazinājušies.

Eksporta ieņēmumu rekordiste - Mārupe

Eksportā, tāpat kā ekonomikā kopumā vadošu lomu spēlē lielās pilsētas, tomēr visu pašvaldību reitinga augšgalā ar lielākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju ir spēcīgākie novadi.
Lielās pilsētas 2018.gadā radīja 64% no pētījumā aptvertajiem eksporta ienākumiem. Starp pilsētām pirmo vietu ieguva Valmiera, palielinot pārsvaru pār Ventspili. Divu lielāko Kurzemes pilsētu, kā arī Rīgas līmenis ir līdzīgs.

Ar lielu pārsvaru spēcīgākais novads ir Mārupe, ko nodrošina gan lidosta, gan attīstīta ražošana, gan intelektuālie pakalpojumi. Ļoti spēcīgi ir arī Mālpils un Kocēnu novadi ar to attīstīto kokapstrādi un Stopiņi ar būvmateriālu rūpniecību. Starp lielajiem novadiem (šajā gadījumā – 12 un vairāk tūkstoši iedzīvotāju) vadošajās pozīcijas bez Mārupes ir arī Olaine ar tās attīstīto farmāciju, Smiltene ar meža nozari un pārtikas pārstrādi, kā arī Dobele ar tās pārsteidzoši daudzveidīgo eksporta ienākumu bāzi.

Reģionālā reforma samazinātu galējības

“Reģionālā reformā var paaugstināt pārvaldes efektivitāti, tāpēc tā ir atbalstāma. Attīstības kontrastu galējības VARAM reformas piedāvājumā ieskicēto teritoriju starpā būs mazākas nekā starp pašreizējiem novadiem. Taču tās joprojām būs ļoti ievērojamas. Piemēram, kartē ieskicētajā Mārupes rajonā eksporta ienākumi uz cilvēku vairāk nekā trīskārt pārsniedz Latvijas vidējo līmeni, bet Ludzas un Balvu rajonā no tā atpaliek apmēram četras reizes. Turklāt teritorijās ar zemāku ienākumu līmeni mēdz būt lielāka lēnāk augošu nozaru daļa”, uzsver ekonomists Pēteris Strautiņš, prezentējot Luminor jaunākā Latvijas reģionu eksportspējas pētījuma datus.

Tāpēc sagaidāms, ka cilvēki Latvijā turpinās pārvietoties uz attīstītākām teritorijām. Arī nākotnē plašas teritorijas būs ar zemu iedzīvotāju blīvumu un zemiem eksporta ienākumiem uz iedzīvotāju. Ekonomisko aktivitāti šajās vietās lielā mērā veido primārās nozares, kā arī dažāda veida ienākumi no valsts budžeta. Tāpēc par nākotnes prioritāti te būtu jābūt pārvaldes efektivitātei.  
 
“Dažos gadījumos reformas plāns paredz jau šobrīd spēcīgu eksportētāju – Mārupes un Babītes, Valmieras un Kocēnu apvienošanu. Cituviet plānota kontrastu apvienošana, piemēram, Smiltene ar Api un Raunu, Ķekava ar Baldoni. Taču dažos gadījumos tiktu apvienotas vairākas salīdzinoši vājas teritorijas, piemēram, plānotajā Ludzas rajonā”, komentē Pēteris Strautiņš

 Kā reģioniem nopelnīt nākotni?

Par pētījumu. Pētījumā izmantoti dati par 1575 uzņēmumiem, kā arī zemes izmantošanas statistika, kas ļauj netieši novērtēt lauksaimniecības radītos ienākumus. Pētījumā galvenais mērķis ir noskaidrot dažādu pilsētu un novadu spēju radīt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, gūstot ienākumus gan pārējā Latvijā, gan pasaulē. Iegūtie rezultāti aptuveni atspoguļo arī dažādās pašvaldībās izvietoto uzņēmumu devumu Latvijas eksportā.