Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Algu kāpuma bremzēšanās būs īslaicīga
Šī gada 1. ceturksnī vidējā alga Latvijā pieauga par 5.3 % pret pērnā gada attiecīgo periodu. Salīdzinājumam – iepriekšējos divos gados pieaugums bija par 6.8 %. Reālā alga šī gada sākumā auga par 5.6 %, bet kopējais algu fonds reālā izteiksmē – par 6.4 %. Tā ir un būs iespēja patēriņam augt straujāk, kas pagaidām vēl netiek izmantota. Saskaņā ar šodien statistiķu vēstīto par mazumtirdzniecību aprīlī tās apgrozījums gada griezumā audzis par 1.8 %, līdzīgi kā šogad līdz šim. Ja izskaidrojums tam ir uzkrājumu veidošana pirmās iemaksas veikšanai kredītu ņemšanai, tad šī nauda pēc kāda laika atgriezīsies apritē ar uzviju.
Divus gadus Latvijā bija straujāk augošā vidējā alga Baltijā. Šī gada sākumā Igaunija un Lietuva mūs apdzinušas. Viens no izskaidrojumiem — abās šajās valstīs gadu mijā bija daudz straujāks minimālās algas pieaugums, Lietuvā pat par 16.7 % un Igaunijā par 10.3 %, Latvijā tā mainījās tikai par 2.8 %. Lietuvā papildu faktors ir arī straujāka ekonomikas izaugsme kopumā, bet Igaunijā — kreditēšanas un patēriņa bums. Nav šaubu, ka minimālās algas kāpuma piebremzēšana bija pareizs solis pēc krasajiem palielinājumiem divos iepriekšējos gados. Atbilstoša minimālās algas līmeņa noteikšanu Latvijā apgrūtina krasās attīstības līmeņa atšķirības pa reģioniem, būtu saprātīgi to diferencēt, bet politiķi šādā rīcībā var saskatīt risku aizvainot atsevišķu reģionu iedzīvotājus. Līdzīgi kā pērn straujāk aug algas nozarēs ar zemāku atalgojumu, bet šis dalījums vairs nav tik izteikts.
No makrostabilitātes viedokļa ir apsveicami, ka algu kāpums ir piebremzējies. Algu kāpums Igaunijā jau kļuvis par ļoti nopietnu risku konkurētspējai. Reālo algu kāpums šogad sasniedzis gandrīz 10 %, un valstī valda īsta naudas tērēšanas līksmība, kamēr eksports krīt, kas nav laba kombinācija. Nav šaubu, ka darbaspēka izmaksas Latvijā augs, pakāpeniski tuvojoties Rietumeiropas līmeņiem, bet uzņēmumiem ir jādod laiks tam pielāgoties.
Domājams, ka vidējais algas kāpums šogad kopumā būs aptuveni 5.5 %, tātad nedaudz lielāks nekā 1. ceturksnī. Nākamgad algas pieaugums drīzāk paātrināsies līdz ar ekonomikas izaugsmi. Situācijā, kad iedzīvotāju skaits samazinās, bet strādājošo skaits pieaug, darba tirgus rezerves strauji tuvojas izsīkumam. Jau darbaspēka apsekojuma dati vēstīja, ka par spīti lēnākai izaugsmei strādājošo skaits 1. ceturksnī turpinājis pieaugt, par 0.6 %. Šodien uzzinājām, ka aizņemto darbavietu skaits pilna laika izteiksmē audzis vēl nedaudz straujāk, par 0.8 %.
Ir redzami indikatori, ka nodarbinātības kāpums turpmāk paātrināsies, saasinot uzņēmumu sacensību darba tirgū un veicinot algu kāpumu. Eiropas Komisijas publiskotie biznesa noskaņojuma rādītāju apakšindeksi vēsta, piemēram, ka maijā pirmo reizi kopš 2014. gada novembra kļuva pozitīvas uzņēmēju noskaņas par nodarbinātības izmaiņām rūpniecībā. Jau trīs mēnešus diezgan augstā līmenī ir vērtējumi par iespējām pieņemt jaunus darbiniekus arī mazumtirdzniecībā, redzamas uzlabošanās pazīmes arī citās pakalpojumu nozarēs, izņemot celtniecību. Ir arī zināms, ka kreditēšana pakāpeniski aktivizējas, tās iespaidu uz makrorādītājiem papildinās straujāka ES fondu apguve no šī gada beigām, arī Krievijas tirgus vājuma ietekmes pārvarēšana eksporta sektoros. Veidojas priekšnosacījumi straujākam patēriņa, nodarbinātības un atalgojuma kāpumam. To, kā šis process var attīstīties, jau redzam Igaunijas datos.