Skaisti, bet patiesība | Luminor

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš par IKP izmaiņām 2018. gada 2. ceturksnī

Ekonomikas attīstības gaita šī gada 2. ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4,0% 1. ceturksnī. Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%.

Var gandrīz droši teikt, ka sezonāli neizlīdzinātajos datos izaugsme 3. ceturksnī bremzēsies, jo darbadienu skaita izmaiņas būs nelabvēlīgas. Taču nav pamata domāt, ka šobrīd notiek krasa izaugsmes tempa bremzēšanās vai to varētu gaidīt šī gada izskaņā. Ārējie apstākļi ir diezgan labvēlīgi, un pašā Latvijas ekonomikā vēl ir diezgan daudz sausa pulvera.

Pārsteigumi un likumsakarības

Runājot par nozaru rezultātiem, protams, nevar nepieminēt informācijas un sakaru nozares kāpumu gada griezumā par 16,2%, pateicoties programmēšanas kāpumam par 20%. Šī nozare mēdz stipri svārstīties, acīmredzot saistībā ar lielu projektu noslēgšanu – tā 2016. gada ceturkšņos tās pieauguma temps bija gan 8,3% gan 0,8%. Taču šāds rezultāts arī vienā ceturksnī ir pozitīvs signāls par tās augšanas spēju.

Ir grūti saprast, kāpēc ceturksnī, kad nerezidentu biznesa sašaurināšana varēja izpausties visvairāk, finanšu starpniecības pievienotās vērtības kritums gada griezumā ir tikai vairs 0,6%, salīdzinājumā ar 26,4% gada sākumā. Citi nozaru dati lielus jautājumus nerada.

Savukārt, runājot par izmaiņām no izlietojuma, lielu izmaiņu nav. Patēriņš un eksports turpina augt mierīgā, IKP kāpumam līdzīgā tempā. Savukārt ieguldījumi pamatlīdzekļos turpina augt strauji – 2. ceturksnī par 12,5% gada griezumā.

Latvija nebūtu Latvija, ja šādas iepriecinošas ziņas par ekonomiku neradītu bažas –  vai tas nav pārāk skaisti, lai būtu patiesība, un, ja tā tomēr ir patiesība, vai nākotnē par to netiksim sodīti ar krīzi? Sagaidīt, ka ekonomika ilgstoši var augt vairāk nekā par 5% gadā, būtu ļoti optimistiski. Taču, ja nebūs milzīgas avārijas pasaules ekonomikā, izaugsmes temps bremzēsies ļoti pakāpeniski.

Detalizētas Luminor prognozes par Latvijas un Baltijas ekonomiku tiks publiskotas 6. septembrī. Šobrīd tikai īsas pārdomas par to, kā vispār veidojas priekšstati par mūsu ekonomikas nākotnes potenciālu.

Skatīsimies plašāk

Ekonomisti tiek trenēti intelektuālās rotaļās ar skaitļiem, kas dažkārt palīdz saprast realitāti, bet dažkārt traucē tai. Ir pat tāds joks – cik ekonomistu vajag, lai nomainītu spuldzīti? Atbilde – desmit. Vienu, kurš skrūvē un deviņus, kuri visu pārējo tur nekustīgu (angliski: “one to screw it, nine to keep everything else constant”). Ir pierasts rēķināt – kas notiks, ja vienu faktoru mainīsim, bet viss pārējais saglabāsies nemainīgs.

Taču reālajā dzīvē nenotiek tā, ka mainās tikai viens apkārtējās vides parametrs. Latvijas ekonomika un sabiedrība sastāv no daudzām kustīgām un viena otru ietekmējošām daļām. Straujāka ekonomikas izaugsme šobrīd nozīmē lielāku iedzīvotāju skaitu nākotnē nekā tas būtu vājas izaugsmes scenārijā. Savukārt lielāks iedzīvotāju skaits nozīmē lielāku ekonomikas potenciālu.

Apgalvojums, ka Latvijas potenciālais pieauguma temps ir apmēram 3%, ko var uzskatīt par “oficiālu”, ir dzimis negatīvu nākotnes gaidu važās. Ja tiešām rūp mūsu valsts nākotne, ir jācenšas nepieļaut, ka slikta teorija sabojā praksi. Latvijas ekonomika praksē mēdz darboties labāk nekā teorijā, taču, ja ļoti cenšas pierādīt teoriju, tad tas diemžēl var izdoties. Ja esam piesardzīgi par nākotni, tad neinvestējam. Ja neinvestējam, tad bremzējam attīstību. Investīcijas nav tikai iekārtas un patenti, investīcijas ir arī mājokļi, kas padara darba tirgu elastīgāku un palielina Latvijas kā dzīvesvietas konkurētspēju. Ieskaitot “zemas pievienotās vērtības” kategorijā nozares, kuras tādas nebūt nav, kā kokapstrāde (vismaz runājot par vadošajiem uzņēmumiem, kas nosaka nozares veiktspējas izmaiņas), mēs nepamatoti noniecinām eksporta potenciālu.

Arī vārdi “darbaspēka trūkums” ir klapes uz acīm. Notiekošo var saukt par trūkumu, var saukt arī likumsakarīgu algas kāpumu, mainoties darbaspēka un ražīgā kapitāla attiecībai, attiecīgi cilvēka laikam kļūstot dārgākam. Tā kā Latvijas darbaspēka resurss ir jēdziens ar ļoti izplūdušām robežām, algu kāpums var nozīmēt strauju šī resursa pieaugumu. Igaunijā, kurā ekonomiskais cikls ir pavirzījies krietni tālāk, strādājošo īpatsvars ir sasniedzis līmeni, kuru vēl pirms dažiem gadiem neviens nespēja iztēloties.

Ekonomisti ir drīzāk profesionāli skeptiķi, taču viņi cenšas prognozēt procesu, kurā lēmumus pieņem profesionāli optimisti – uzņēmēji.

Mediju kontaktiem
Lita Juberte-Krūmiņa