Šķeļot viļņus | Luminor
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Par 3.ceturkšņa IKP ātro novērtējumu

3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Gada griezumā ekonomika ir augusi par 2,8%, kas ir par procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kāpums attiecībā pret iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos ir pārliecinošs jeb 0,7%.

Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.  

Ir mazas cerības sagaidīt daudz straujāku ekonomikas attīstību brīdī, kad vājinās pasaules ekonomika, turklāt Latviju jūtami ietekmē neveiksmīgu apstākļu sakritība — krīze koksnes pirmapstrādes produktu tirgū, tranzīta vājināšanās un finanšu nozares “remonta” makroekonomiskā atbalss.

Kopā ar ātrajiem IKP datiem statistiķi sniedz ļoti maz detaļu, taču viena no tām šoreiz ir ļoti interesanta. Rūpniecības pievienotā vērtība augusi par 4,3%. Ļoti iespējams, ka kāpums ir bijis vēl straujāks apstrādes rūpniecībā, zinot, ka pārējā rūpniecība ir diezgan nelabvēlīgā situācijā galvenokārt laika apstākļu dēļ. Šie nav labākie laiki Latvijas ražotājiem, bet viņiem klājas labāk nekā nozarei Eiropā kopumā. Problēmas mums ir saistītas galvenokārt ar kokapstrādi, kuru tirgu vājuma galvenais iemesls nav kopējās makro ainas pasliktināšanās. Savukārt citur krīzes skarto investīciju preču ražošanā situācija pie mums ir pārsteidzoši laba.

Jaunāko ziņu vairākums diemžēl liecina par gaidāmu tālāku izaugsmes bremzēšanos. Latvijas ESI (Economic Sentiment Index) oktobrī samazinājās no 103,8 līdz 102,6 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2015. gada decembra. Oktobrī jūtami samazinājās rūpniecības, pakalpojumu un celtniecības indeksi. Rūpniecības indekss ir zemākais kopš 2016. gada oktobra. Turpretim noturīgs ir patērētāju noskaņojums, tas ir augstāks nekā vidēji pagājušā gada laikā.

Situācija galvenajos tirgos kopumā pasliktinās. Lielākās bažas rada Vācija, kas visdrīzāk jau ir recesijā. Tur rūpnieku noskaņojums, kopš jūnijā noslīdēja zem vēsturiski vidējā, turpinājis strauji pasliktināties. Parādās ziņas, ka ietekme jau jūtama līdz šim strauji augošajās Višegradas grupas valstīs. Svarīgs signāls — Polijas ESI indekss oktobrī ir gandrīz pieskāries neitrālajai jeb 100 atzīmei. Šobrīd mūsu stiprā pils ir Lietuva, kas ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus, no kurām daļa gan tiek eksportēta tālāk. Tās IKP pieaugums 3. ceturksnī joprojām bija 3,6%. Lietuviešu optimisma līmenis šobrīd ir otrais augstākais Eiropā aiz Horvātijas. Savukārt Eiropai svarīgs atbalsta punkts ir Francija ar tās iekšzemes pieprasījuma virzīto ekonomiku, tās IKP pieaugums 3.ceturksnī pārsniedzis gaidīto, bet uzņēmumu un patērētāju optimisma līmenis gada laikā ir bijis stabils.

Tā kā situācija eksporta tirgos drīzāk pasliktinās, arī darba dienu skaita efekts vairs nepalīdzēs, 4.ceturkšņa IKP pieaugums visdrīzāk būs lēnāks nekā 3. ceturksnī. Lielākās cerības šobrīd ir saistītas ar ne-tranzīta pakalpojumu eksportu, kā arī patērētājiem, augstā līmenī turoties algu pieaugumam un aizņemto darbavietu skaitam 1.pusgadā augot visstraujāk kopš 2013. gada