Prognoze 2020.gadam - IKP, nozares, reģioni | Luminor
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Luminor prognoze par IKP pieaugumu 2020. gadā ir 1,9%. Ienākošās ziņas kopš septembra, kad šī prognoze tika publicēta, ir bijušas drīzāk nelabvēlīgas.

No vienas puses, šķiet, ka pēc ilgstošas lejupslīdes kopš 2018. gada sākuma pasaules ekonomikas cikls stabilizējas, citiem vārdiem, izaugsmes bremzēšanās varētu būt apstājusies. Taču jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas bremzēšanās šogad notika nevis pasaules un eirozonas izaugsmes bremzēšanās, bet citu iemeslu dēļ. Ir samazinājušās cenas koksnes standartproduktiem, par spīti joprojām augstajam optimisma līmenim Eiropas celtniecībā. Daļēji tas notika pārmērīgu investīciju, daļēji dabas apstākļu dēļ. Šie notikumi īpaši stipri ietekmē Latviju mūsu ekonomikas struktūras dēļ. Laika apstākļu dēļ cieta enerģētika, samazinājās tranzīta apjomi.

Par tranzīta nākotni pienākošās ziņas neiepriecina. Bažas par tā apjomu krasu sarukumu bijušas jau ilgi, līdz šim nav piepildījušās, bet kaut kad tas var notikt. Iespējams, ka nākamgad. Arī mežsaimniecības un kokapstrādes piedzīvotās grūtības ir drīzāk kļuvušas lielākas. Šogad patīkami pārsteidza metālapstrādes un mašīnbūves spēja pretoties globālajai krīzei šajās nozarēs, bet paši jaunākie jeb oktobra dati rada bažas, ka ietekme ir sākusies.

Runājot par ekonomikas pieauguma tempu, noteikti ir jānorāda, ka nākamgad ļoti krasi atšķirsies apstākļi dažādās Latvijas vietās, līdz ar to vidējais pieauguma temps maz vēstīs par daudzu cilvēku izjūtām un labklājības izmaiņām. Nākamais gads būs ļoti labs Rīgai, kuras ekonomikas kodols ir IT un biznesa ārpakalpojumu eksports. Lielais ekspluatācijā nesen nodoto un drīz nododamo biroja telpu apjoms palīdzēs radīt jaunas darbavietas šajās nozarēs. Tāpēc tajās no krīzes nav ne ziņas, ne miņas un tā nav gaidāma arī nākamgad. Arī galvaspilsētas un tās apkārtnes rūpniecība ir diezgan dinamiska.

Pārējā Latvijā situācija būs ļoti kontrastaina. Lai arī ārējie tirgi nav labvēlīgi, lielās investīcijas metālapstrādē un mašīnbūvē Liepājā nodrošinās tās izaugsmi, šķiet, ka to pašu var teikt par Jelgavu. Lielākās nepatikšanas draud vietās, kas izteikti atkarīgas no tranzīta — pirmkārt Daugavpilī un Ventspilī, vienā ir daudz darbavietu dzelzceļā, otrā — ostas termināļos. Vislielākā Latvijas osta ir Rīga, bet tās daļa galvaspilsētas ekonomikā ir diezgan maza. Tāpat nākamais gads būs sarežģīts apvidos, kas ir izteikti atkarīgi no mežsaimniecības un kokapstrādes. Pirmkārt tā ir Vidzeme, jo īpaši tās austrumu puse, arī Kurzemes vidiene, Aizkraukles un Jēkabpils apvidus.

Domāju, ka liels pieaugums nākamgad būs nozarēs, kuras virza pakalpojumu eksports un algu pieaugums — komercpakalpojumi, informācija un sakari, viesnīcas un restorāni. Viena no straujāk augošajām nozarēm šogad ir veselības aprūpe, ko virza valsts finansējuma pieaugums. Tas augs arī nākamgad, lai arī lēnāk. Pie labvēlīgiem laika apstākļiem var strauji augt enerģētika.

Iespējams, ka mīnusi būs lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Šī gada pirmā puse vēl bija veiksmīga mežsaimniecība, bija laba graudu raža. Nākamā gadu ražu nekādi nevar paredzēt, bet ir skaidrs, ka vismaz gada 1.pusē tirgus apstākļi mežsaimniecībai būs nelabvēlīgi.

Cenu izmaiņas

Sagaidu, ka nākamgad cenas augs par 2,2%. Pasaules izejvielu tirgus temperatūra ir drīzāk inflāciju samazinoša. Cenu kāpumu bremzēs arī elektrības izmaksu samazinājums. Par to lielā mērā varam pateikties tādu apmaksas nosacījumu ieviešanai, kas mudināja patērētāju atteikties no neizmantotiem pieslēgumiem vai pieslēgumu jaudām. Vēl nesen lauku māju īpašnieki varēja likt citiem tīklu lietotājiem subsidēt šādus pieslēgumus, paši par to neko nemaksājot. AS Sadales tīkli ir īstenojuši arī citus efektivitātes celšanas pasākumus. Savukārt gāzes cenu samazināt ir palīdzējusi tirgus liberalizācija. Sagaidu, ka inflāciju samazinās arī veikalu tīkla Lidl darbības sākšana. Salīdzinājumi starp pārtikas cenām Lietuvā un Latvijā ļauj izteikt šādu cerību.

Savukārt inflāciju palielinās alkohola akcīzes celšana. Joprojām augšupvērsta ietekme būs algu kāpumam, bet tas kļūs vājāks.

Algas

Septembrī prognozēju, ka algas 2020. gadā pieaugs par 5%. Par spīti lēnākai izaugsmei, algu pieaugums turas augstā līmenī, iespējams, ka nākamgad vidējais pieaugums būs nedaudz augstāks. Rīgā un tās reģionā, kur ir ~2/3 Latvijas ekonomikas, nekāda ekonomikas bremzēšanās nenotiek, bezdarbs ir rekordzemā līmenī. Vidējais algu līmenis nākamgad varētu būt ap 1140 eiro. Gada nozares skaitļus ietekmē Ziemassvētku prēmijas, tad vidējās algas var pārsniegt 1200 eiro.

Nozaru algu dinamika ne vienmēr ir cieši saistīta ar nozaru attīstības tempu. Kas būs veiksmīgākās un mazāk veiksmīgās nozares, to jau iezīmēju. Kārtējo reizi redzēsim strauju algu kāpumu medicīnā. Aizvadītājos gados visumā straujāk augušas algas nozarēs ar līdz šim zemu atalgojuma līmeni. Daļēji to izskaidro legalizācija.

Bezdarbs

Bezdarba samazināšanās nākamgad noteikti bremzēsies, varbūt pat apstāsies. Sagaidu, ka gada beigās darba meklētāju īpatsvars būs ap 6%. Lielākais strādājošo skaita pieaugums būs strauji augošajās pakalpojumu eksporta nozarēs — komercpakalpojumos un IT pakalpojumos, tātad šīm nozarēm vajadzīgajās profesijās strādājošajiem vismaz galvaspilsētas reģionā par darbavietām nebūs jāuztraucas. Labi klāsies arī tiem, kuriem ir metālapstrādē un mašīnbūvē nepieciešamās zināšanas un iemaņas.

Varētu teikt, arī ka kopumā mājsaimniecībām šis gads būs diezgan labvēlīgs. Algu pieaugums joprojām jūtami pārsniegs cenu kāpumu, bezdarbs vairs strauji nesamazināsies, taču arī nepieaugs, vismaz lielākajā daļā Latvijas. Darba ņēmējiem šobrīd palīdz tas, ka salīdzinoši labi šobrīd klājas nozarēm, kas ir darba un zināšanu intensīvas. Turklāt cikla zemākajai fāzei cauri ejošā meža nozare ir apņēmusies grūtības pēc iespējams maz risināt uz nozarē strādājošo rēķina, jo viņus nākotnē atgūt var būt grūti.