Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Ikviens no mums, jo sevišķi pieaugušie, vēl joprojām pielāgojas digitalizācijas atstātajai ietekmei uz mūsu ikdienu un attīsta prasmes par drošību interneta vidē. Bērniem digitālā vide jau ir pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa – tāpēc jāvērš īpaša uzmanība, lai arī bērnos attīstītu izpratni par draudiem un nodotu prasmes, lai šos draudus atpazītu un no tiem izvairītos. Bērniem augot, risks saskarties ar krāpniecību virtuālajā vidē līdz ar arvien straujo tehnoloģiju attīstību tikai pieaug. Tāpēc ar padomiem, kā izvairīties no krāpniekiem arī jaunākajai paaudzei, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Ir svarīgi jau no interneta lietošanas pirmsākumiem bērniem mācīt drošus tā lietošanas paradumus. Kiberdrošības pamatus bērniem ieteicams apgūt pakāpeniski, atbilstoši lietoto pakalpojumu lokam. Kļūstot vecākiem arī viņu interese par viedierīču lietošanu aug, bērni kļūst neatkarīgāki un izmanto arvien jaunus pakalpojumus – tajā skaitā bankas kontu.
Lielākais apdraudējums bērniem internetā ir saistīts ar saturu – daudz biežāk viņi tiek ievilināti šķietami nevainīgās spēlēs, konkursos vai aizraujas ar viltus influenceriem un reklāmām, kur nemanot atklāj privātu informāciju vai arī piedalās viltus loterijās vai it kā lētu preču iegādes piedāvājumos. Bērni tiek mudināti ievadīt savus datus, piemēram, vārdu, adresi, personas kodu vai paroles, kas nekavējoties nonāk krāpnieku rokās un var tikt izmantoti identitātes zādzībām vai krāpnieciskām darbībām. Tāpat pastāv risks uzsākt saraksti ar svešinieku, kas izliekas par kādu citu un cenšas iegūt bērna uzticību – svarīgi iemācīt un atgādināt, ka nedrīkst satikties ar internetā iepazītām personām.
Bērniem, kas paši izmanto bankas kontu, arī palielinās risks iekļūt izplatīto krāpšanu slazdos. Krāpnieki savu darbību visbiežāk veic masveidā, līdz ar to krāpniecisku zvanu un īsziņu saņēmējs var būt jebkurš – arī bērns. Tāpēc līdz ar bankas konta atvēršanu ir jāpārliecinās, ka bērns prot ar to rīkoties – zina, ko drīkst un nedrīkst darīt ar karšu datiem, kā strādā autentifikācijas rīks un kā rīkoties, ja tiek saņemta negaidīta komunikācija.
Vēl viena bīstama metode, ko krāpnieki izmanto, ir ļaunprogrammatūras izplatīšana – failu pievienošana šķietami nekaitīgam ziņojumam vai saitei. Tiklīdz bērns atver šādu pielikumu, ļaunprogrammatūra var pārņemt ierīces kontroli un piekļūt fotogrāfijām, kontaktiem, atrašanās vietai vai pat aktivizēt ierīces kameru novērošanai. Piemēram, 2022. gadā ar e-klases vēstuļu apmaiņas starpniecību tika izplatīts pielikums, kas saturēja ļaunprogrammatūru. Konkrētajā situācijā bija datora vīruss, kas zaga lietotājvārdus un paroles, kā arī sniedza uzbrucējiem kontroli pār iekārtu, liecina Kiberincidentu novēršanas institūcijas (CERT.lv) pieejamā informācija.
Bieži vien tieši bērni un pusaudži ir īpaši pakļauti riskam kļūt par tā dēvētajiem “naudas mūļiem”. Krāpnieki uzrunā jauniešus, nosūtot ziņas vai komentārus sociālajos tīklos ar vilinošu piedāvājumu ātri un bez piepūles nopelnīt – piemēram, ļaujot izmantot savu bankas kontu naudas pārskaitījumiem vai izņemot skaidru naudu no bankomāta un nododot to trešajai personai. Šādā situācijā bērns tiek iesaistīts noziedzīgā ķēdē, pat neapzinoties, ka pārskaita vai pārnes nelikumīgi iegūtus līdzekļus. Tas ir smags pārkāpums, kas var novest pie nopietnām juridiskām sekām, ietekmējot bērna nākotnes darba iespējas, piemēram, armija, finanšu nozare u.c. nozarēs nodarbinātība vairs nebūs iespējama.
Lai izvairītos no šādas situācijas, bērniem ir jāzina, ka nekad nedrīkst atļaut citiem izmantot savu bankas kontu vai izņemt naudu svešu cilvēku uzdevumā – pat, ja tas izklausās pēc vienkāršas palīdzības. Vecākiem svarīgi regulāri runāt ar bērniem par šādiem riskiem, iemācot viņiem atpazīt aizdomīgas situācijas un saprast, ka nevainīgs lūgums var izrādīties daļa no plašākas noziedzīgas shēmas.
Lai pasargātu bērnus no krāpniekiem, būtiski jau no mazotnes veidot izpratni par drošību digitālajā vidē – kas ir pieļaujams un kas nav. Svarīgi skaidrot bērniem, kas ir personas dati, kāpēc tie ir jāsargā un kāpēc tos nedrīkst izpaust pat šķietami uzticamiem avotiem. Bērniem jāmāca, ka liela daļa interneta satura var būt maldinoša vai nepatiesa un jāattīsta prasme atpazīt uzticamus avotus. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ko viņi par sevi publisko, piemēram, fotogrāfijām, informācijai par dzīvesvietu vai skolu, kā arī jābrīdina par sarakstēm ar svešiniekiem sociālajos tīklos un spēlēs. Tāpat svarīgi ir regulāri atgādināt, ka par jebkuru situāciju, kas liek justies neērti vai mulsinoši ir nepieciešams ziņot pieaugušajiem. Tikpat nozīmīgi ir bērnam skaidrot, ka arī internetā jāievēro tie paši drošības noteikumi, kas reālajā dzīvē – neuzticēties svešiniekiem, nesniegt personisku informāciju un vienmēr lūgt palīdzību, ja rodas šaubas.
Papildus bērnu izglītošanai vecāki var izmantot arī praktiskus digitālās drošības rīkus, piemēram, vecāku kontroles lietotnes kā Google Family Link, Apple Screen Time vai Microsoft Family Safety, kas ļauj ierobežot ekrāna laiku, bloķēt piekļuvi nepiemērotam saturam un sekot līdzi bērna digitālajām aktivitātēm. Tāpat ieteicams aktivizēt drošās pārlūkošanas režīmus, piemēram, YouTube Kids, SafeSearch, kā arī ierobežot piekļuvi lietotnēm, kas ļauj sazināties ar svešiniekiem. Šie rīki paredzēti kā atbalsts bērna digitālās vides veidošanā drošā un pārdomātā veidā.
Attālināta pieteikšanās kartei bērniem