“Lēmums par to, kam uzticēt savus uzkrājumus vecumdienām, ir atbildīgs un to jāpieņem tikai pēc tam, kad ir izvērtēti tādi kritēriji kā pārvaldītāja profesionalitāte, to pārvaldīto pensiju plānu rezultāti un citi interesējoši faktori. Svarīgi atcerēties, ka ikvienam ir iespēja mainīt gan pensiju plānu viena pārvaldītāja ietvaros, gan pašu pensiju pārvaldnieku. Turklāt pensiju 3. līmenim vienlaikus var tikt izvēlēti vairāki pensiju plāni un fondi, tādējādi diversificējot savus riskus,” stāsta Luminor Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

1. Pārliecinies par pārvaldnieka profesionalitāti un uzticamību

Lai iepazītos ar potenciālā pensiju pārvaldnieka profesionalitāti un līdzšinējo pieredzi, ieteicams apmeklēt tā mājaslapu un izpētīt ar pensijas ieguldīšanu saistītos jautājumus. Piemēram, var apskatīt pensiju plānu prospektus, kur tiek aprakstīts, kas pārvalda pensiju plānu, kāda ir šī pārvaldnieka pieredze, kā arī paša plāna ieguldījumu politiku un instrumentiem, kuros pensiju plāns var vai nevar ieguldīt. Tas palīdzēs pārliecināties gan par pārvaldnieka pieredzi, gan to, vai tam ir nepieciešamās licences un saprotami produkta apraksti. Balstoties uz pārvaldnieka pieredzi, var vieglāk izvērtēt tā uzticamību un stabilitāti, kā arī spēju parūpēties, lai klientu ieguldītie līdzekļi būtu drošībā un nodrošinātu ienesīgumu. 

2. Pārskati pārvaldnieka sasniegtos rezultātus

Būtiski ir tas, kādus rezultātus pensijas pārvaldnieks var nodrošināt personas ieguldītajiem līdzekļiem. Ienesīgums ir tieši saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos, kas svārstās līdz ar dažādiem pasaules notikumiem, tātad arī ienesīgums būs mainīgs. Ir gadījumi, kad kādam pārvaldniekam izdodas sasniegt augstu ienesīgumu īsākā laikā periodā, tomēr Luminor bankas eksperte aicina iedzīvotājus izvērtēt pensiju pārvaldnieku rezultātus ilgtermiņā, piemēram, piecu un desmit gadu laikā. Uzkrājumu veidošana labklājīgām vecumdienām ir ilgtermiņa investīcija, tādējādi ilgākā laika periodā uzrādītie rezultāti ir atkarīgi mazāk no veiksmes, bet vairāk tieši no pārvaldnieka prasmēm darboties finanšu tirgos. 

3. Pārbaudi pārvaldnieka komisijas 

Pensiju fondu ienesīgums, kas ir publiski pieejams katra pārvaldnieka mājaslapā, ir tīrais ienesīgums. Tas nozīmē, ka no šīs summas jau ir atskaitīta komisijas maksa jeb atlīdzība pensiju pārvaldniekam. Komisijas maksai ir jābūt taisnīgai, tomēr tās lielums nav vienīgais kvalitātes rādītājs. Savukārt, ja pārvaldnieka komisija ir pārāk augsta, tad ilgtermiņā tā atstās negatīvu ietekmi uz kopējo ienesīgumu, un tāda gadījumā pārvaldniekam jābūt spējīgam nodrošināt ienesīgumu virs vidējiem rādītājiem tirgū. Visas komisijas tiek atspoguļotas gan pensiju fondu prospektos un atskaitēs, gan ir viegli atrodamas pārvaldītāju mājaslapās. 

4.  Pasīva vai aktīva finanšu pārvaldīšana – kas piemērotāks maniem uzkrājumiem? 

Pensiju pārvaldnieka izvēlē var ņemt vērā arī vēlamo pensiju pārvaldīšanas metodi, izvēloties pasīvo vai aktīvo pārvaldīšanu. Pasīva pārvaldīšana nozīmē, ka pensiju pārvaldnieks seko līdzi noteiktam finanšu instrumentu indeksam un pakārto to savam pensiju ieguldījumu portfelim. Šajā veidā netiek veikta atsevišķa finanšu instrumentu un tendenču izpēte, līdz ar to rezultāts būs maksimāli pietuvināts vidējam rezultātam tirgū. Savukārt aktīvs pārvaldīšanas veids apzīmē darbību, kad pensiju fonda pārvaldnieks piedalās lēmumu pieņemšanā, seko līdzi procesiem finanšu tirgos, uzņēmumos un kopējā ekonomikā. Pārvaldnieks reaģēs mirklī un pielāgos portfeļa struktūru, kad tirgū vērojamas svārstības, piemēram, kritums vai kāpums. Ņemot vērā aktīvo pārvaldnieka iesaisti ieguldīšanas procesā, aktīvajam pārvaldīšanas veidam parasti ir lielākas administratīvās izmaksas un pastāv risks, ka pārvaldnieka izvēlētā stratēģija var nebūt pietiekami veiksmīga. Tajā paša laikā tieši šī metode dod drošības sajūtu, jo uzkrājumam seko gādīgs saimnieks. 

“Izvēloties pārvaldnieku, jāpievērš uzmanība arī tam, kādos reģionos, nozarēs un finanšu instrumentos tiek ieguldīti līdzekļi. Ieguldīšanas zelta likums ir tāds – jo lielāka ir ieguldījumu diversifikācija, jo vairāk tiek samazināti riski,” papildina Anželika Dobrovoļska.