Informācija saskaņā ar likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” | Luminor

Informācija saskaņā ar likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” 23. panta (25) daļu

Luminor Progresīvais pensiju plāns

Pensiju plāns “Luminor Progresīvais pensiju plāns” (turpmāk arī – Plāns) ir noteikto iemaksu (angliski defined contribution, DC) plāns, kura mērķis ir panākt papildpensijas kapitāla pieaugumu ilgākā laika posmā, īstenojot sabalansētu ieguldījumu politiku. Plāns nav noteikto izmaksu (angliski defined benefit, DB) plāns un neparedz noteiktas izmaksas papildpensijas saņēmējiem. Plāns arī neparedz biometrisko risku segumu un negarantē noteiktu ieguldījumu atdevi.

Plāna dalībniekiem sasniedzot pensijas vecumu (55 gadi), izņemot tādās speciālās profesijās strādājošos, kuru sarakstu un minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu attiecīgajā profesijā nosaka Ministru kabinets, ir tiesības saņemt papildpensijas kapitālu vienā maksājumā vai pa daļām sev vēlamā un ar Pensiju fondu saskaņotā laikā. Plāna saistības izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu Plāna dalībniekiem 30.09.2019. bija šādas:
 

Atlikušais termiņš* % no Plāna saistībām
uz pieprasījumu 21.1%
līdz 3 mēnešiem 0.9%
no 3 mēnešiem līdz 1 gadam 2.9%
no 1 līdz 3 gadiem 6.8%
no 3 līdz 5 gadiem 6.2%
no 5 gadiem 62.0%

* līdz pensijas vecumam

Plāna saistību termiņstruktūra neietekmē tā aktīvu termiņstruktūru, jo Plāna mērķis ir panākt papildpensijas kapitāla pieaugumu ilgākā laika posmā visiem tā dalībniekiem, nevis nodrošināt noteiktas izmaksas.

Plāna saistību termiņstruktūra izvirza prasības Plāna aktīvu likviditātei. Likviditātes risks tiek pārvaldīts, ieguldot regulētajā tirgū iekļautajos finanšu instrumentos, kuri var tikt pārdoti vēlamajā termiņā bez būtiskiem zaudējumiem. Saskaņā ar Plāna noteikumiem vismaz 70% no tā ieguldījumiem ir jābūt iekļautiem regulētajā tirgū.

Plāna ieguldījumu politikas mērķis ir papildpensijas kapitāla pieaugums ilgākā laika posmā – tā nodrošināšanai tiek izmantota sabalansēta stratēģija, kas paredz, ka līdz 75% no Plāna aktīviem tiek ieguldīti akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, kā arī riska kapitāla tirgū un nekustamajā īpašumā.

Pārskata periodā (no 01.10.2018 līdz 30.09.2019) akciju vidējais mēneša īpatsvars bija 59,1%, savukārt Baltijas nekustamā īpašuma fonda vidējais mēneša īpatsvars bija 4,5%. Plānam nebija ieguldījumi riska kapitāla tirgū. Tādējādi akciju, citu kapitāla vērtspapīru un nekustamā īpašuma vidējais īpatsvars bija 63,6%, kas atbilst Plāna ieguldījumu politikas ierobežojumam.

Plāna ieguldījumu stratēģija pieļauj mērenas īstermiņa vērtības svārstības. Akciju cenas svārstās straujāk nekā fiksēta ienākuma vērtspapīru cenas, līdz ar to īstermiņā un arī vidējā (mazākā mērā) termiņā akciju svārstīgums var negatīvi ietekmēt Plāna rezultātu. Piemēram, attīstīto valstu akciju svārstīgums tiek lēsts 13%* gadā, un attīstības valstu akciju – pat 18%* gadā. Ieguldījumu stratēģijas, kas paredz ieguldīt līdz 75% akcijās, svārstīgums tiek lēsts līdz 11,1%* gadā, pateicoties ieguldījumu diversifikācijai starp akcijām un fiksēta ienākuma vērtspapīriem.

Sagaidāms, ka ilgtermiņā akciju ieguldījumu atdeve būs augstāka nekā fiksēta ienākuma vērtspapīriem. Tas nodrošinās straujāku papildpensijas kapitāla pieaugumu, nekā tas būtu, ieguldot tikai fiksēta ienākuma vērtspapīros un kredītiestāžu termiņnoguldījumos. Līdz ar to Plāna ieguldījumu stratēģija ir ieteicama tiem dalībniekiem, kam līdz papildpensijas kapitāla izmaksas brīdim ir vismaz 10 gadi vai tiem, kuri ir gatavi uzņemties būtisku Plāna vērtības svārstīgumu.

* Svārstīgums nav ieguldīto līdzekļu zaudējumu riska mērs, tas tikai norāda iespējamas aktīvu klases / Plāna vērtības pieauguma un samazinājuma svārstības.

Luminor Sabalansētais pensiju plāns

Pensiju plāns “Luminor Sabalansētais pensiju plāns” (turpmāk arī – Plāns) ir noteikto iemaksu (angliski defined contribution, DC) plāns, kura mērķis ir panākt papildpensijas kapitāla pieaugumu ilgākā laika posmā, īstenojot sabalansētu ieguldījumu politiku. Plāns nav noteikto izmaksu (angliski defined benefit, DB) plāns un neparedz noteiktas izmaksas papildpensijas saņēmējiem. Plāns arī neparedz biometrisko risku segumu un negarantē noteiktu ieguldījumu atdevi.

Plāna dalībniekiem sasniedzot pensijas vecumu (55 gadi), izņemot tādās speciālās profesijās strādājošos, kuru sarakstu un minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu attiecīgajā profesijā nosaka Ministru kabinets, ir tiesības saņemt papildpensijas kapitālu vienā maksājumā vai pa daļām sev vēlamā un ar Pensiju fondu saskaņotā laikā. Plāna saistības izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu Plāna dalībniekiem 30.09.2019. bija šādas:
 

Atlikušais termiņš* % no Plāna saistībām
uz pieprasījumu 58.9%
līdz 3 mēnešiem 0.8%
no 3 mēnešiem līdz 1 gadam 2.5%
no 1 līdz 3 gadiem 6.6%
no 3 līdz 5 gadiem 5.7%
no 5 gadiem 25.5%

* līdz pensijas vecumam

Plāna saistību termiņstruktūra neietekmē tā aktīvu termiņstruktūru, jo Plāna mērķis ir panākt papildpensijas kapitāla pieaugumu ilgākā laika posmā visiem tā dalībniekiem, nevis nodrošināt noteiktas izmaksas.

Plāna saistību termiņstruktūra izvirza prasības Plāna aktīvu likviditātei. Likviditātes risks tiek pārvaldīts, ieguldot regulētajā tirgū iekļautajos finanšu instrumentos, kuri var tikt pārdoti vēlamajā termiņā bez būtiskiem zaudējumiem. Saskaņā ar Plāna noteikumiem vismaz 70% no tā ieguldījumiem ir jābūt iekļautiem regulētajā tirgū.

Plāna ieguldījumu politikas mērķis ir papildpensijas kapitāla pieaugums ilgākā laika posmā – tā nodrošināšanai tiek izmantota sabalansēta stratēģija, kas paredz, ka līdz 25% no Plāna aktīviem tiek ieguldīti akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, kā arī riska kapitāla tirgū un nekustamajā īpašumā.

Pārskata periodā (no 01.10.2018 līdz 30.09.2019) akciju vidējais mēneša īpatsvars bija 17,4%, savukārt Baltijas nekustamā īpašuma fonda vidējais mēneša īpatsvars bija 4,6%. Plānam nebija ieguldījumi riska kapitāla tirgū. Tādējādi akciju, citu kapitāla vērtspapīru un nekustamā īpašuma vidējais īpatsvars bija 22,0%, kas atbilst Plāna ieguldījumu politikas ierobežojumam.

Plāna ieguldījumu stratēģija pieļauj mērenas īstermiņa vērtības svārstības. Akciju cenas svārstās straujāk nekā fiksēta ienākuma vērtspapīru cenas, līdz ar to īstermiņā un arī vidējā (mazākā mērā) termiņā akciju svārstīgums var negatīvi ietekmēt Plāna rezultātu. Piemēram, attīstīto valstu akciju svārstīgums tiek lēsts 13%* gadā, un attīstības valstu akciju – pat 18%* gadā. Ieguldījumu stratēģijas, kas paredz ieguldīt līdz 25% akcijās, svārstīgums tiek lēsts līdz 7,2%* gadā, pateicoties ieguldījumu diversifikācijai starp akcijām un fiksēta ienākuma vērtspapīriem.

Sagaidāms, ka ilgtermiņā akciju ieguldījumu atdeve būs augstāka nekā fiksēta ienākuma vērtspapīriem. Tas nodrošinās straujāku papildpensijas kapitāla pieaugumu, nekā tas būtu, ieguldot tikai fiksēta ienākuma vērtspapīros un kredītiestāžu termiņnoguldījumos. Līdz ar to Plāna ieguldījumu stratēģija ir ieteicama tiem dalībniekiem, kam līdz papildpensijas kapitāla izmaksas brīdim ir atlikuši 10 vai mazāk gadu vai tiem, kuri ir gatavi uzņemties mērenu Plāna vērtības svārstīgumu.

* Svārstīgums nav ieguldīto līdzekļu zaudējumu riska mērs, tas tikai norāda iespējamas aktīvu klases / Plāna vērtības pieauguma un samazinājuma svārstības.